Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirtiņā ar digitālo termometru

Uz galda trīslitru burkā smaržo pirms stundas slaukts piens. Pie sienas tikšķ mehāniskais pulkstenis. Dzīve Valgundes pagasta Jaundambjos rit mierīgi, līdzsvaroti, ar noteiktu lietu kārtību, ko, šķiet, lielā mērā nosaka lauku dzīves vajadzības.

Vectēva mājas ir pati mīļākā vieta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorantam Vitālijam Osadčukam.«Esmu teikusi dēlam, ka varbūt vajadzētu māju pārdot un pārcelties uz Jelgavu. Mēs taču visi, izņemot tēvu, atvaļinātu policijas darbinieku, strādājam vai studējam pilsētā. Lauki ir tikai dzīvesvieta. Taču Vitālijs - neparko. Viņam vajag govs pienu, viņš arī labprāt mēž kūti, patīk dzīvnieki. Šķiet, tradicionālajā lauku vidē, mežā dēls relaksējas pēc darba universitātē,» stāsta Vitālija māte Juzefa Osadčuka.Varētu kļūt virsnieksTo, ka Vitālijs būs zinātnieks, viņš pats pirms astoņiem gadiem vēl nezināja. Puisim bija doma studēt Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā un kļūt par virsnieku. No Jaundambjiem pavisam netālajā Kalnciema vidusskolā viņš pedagogiem palicis atmiņā kā ļoti nopietns, mērķtiecīgs, pieklājīgs skolēns. No otras puses - Vitālijs skolas laikā bija ļoti mazrunīgs, kluss. Klasē nekad viņa dēļ nav radušies lieki kašķi, tomēr virsnieka karjerā tāda mazrunība diezin vai būtu pozitīvs faktors.«Absolventu salidojumā nobrīnījos, ka Vitālijs kļuvis krietni atklātāks,» stāsta klases audzinātāja Mudīte Laumane. Liktenīgi iznāca, ka tieši kopš 2001.gada Nacionālā Aizsardzības akadēmija vidusskolu absolventus vairs nepieņēma. Virsnieku kalvē tagad var nokļūt vienīgi caur kādu citu augstskolu. Vispirms topošajam kadetam jāapgūst kāda civilā specialitāte, un tad militārā gudrība tiek «piemācīta klāt». Vitālijs tā arī nolēma rīkoties. Tālu prom no mājām negribēja doties (kas palīdzēs tēvam lauku darbos?!), tādēļ par savu civilo augstskolu viņš izvēlējās LLU - tepat netālajā Jelgavā.Jāpiebilst, ka Informācijas tehnoloģiju fakultāte tolaik bija tikko dibināta. Drīz vien puisis saprata, ka LLU tomēr ir viņa īstā, nevis pagaidu augstskola.No informātiķiem uz «mehiem»Sākumā Vitālijs domāja, ka varētu kļūt par datorsistēmu administratoru. Tas būtu ļoti atbildīgs, cienījams amats, taču reiz trešajā kursā Informācijas tehnoloģiju fakultātes studenti tika iepazīstināti ar Tehniskās fakultātes mācību spēkiem, kuru zinātniskās izstrādes saistās ar IT. Toreiz viņš satika profesoru, tagadējo Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktoru Aināru Galiņu, kurš prata ieinteresēt ar tādu jaunu lietu kā mikrokontroleri.«Mans tas ļoti iepatikās. Tu vari kaut ko saprogrammēt datorā, un monitora ekrānā ieraudzīsi rezultātu. Bet, strādājot ar mikrokontroleriem, sāc reāli vadīt izvēlētos procesus. Vari mainīt motora apgriezienu skaitu, kontrolēt kaut kādus mehānismu stāvokļus, lasīt temperatūras režīmus un daudz ko citu,» stāsta Vitālijs.Mikrokontroleri saistās ar robotu tehniku. Vitālijs sekmīgi izmēģināja prātu arī šajā jomā. Ceturtajā kursā, izvēloties bakalaura darba tematu, par viņa darba zinātnisko vadītāju kļuva Tehniskās fakultātes profesors A.Galiņš. Viņš arī tālāk turpināja sadarboties ar Vitāliju maģistrantūrā un doktorantūrā. Bakalaura darba taustāmais rezultāts bija digitālais termometrs, kas jau trīs gadus kalpo Jaundambju pirtiņā. Tagad Vitāliju Osadčuku vairāk nodarbina elektroenerģijas ražošana...Plašāk par jauno zinātnieku Vitāliju Osadčuku lasiet trešdienas, 7.maija, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas