Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sagaida ar tasi kafijas

Ekskursijas, balles, koncerti un teātri Platones pagastā lieliem un maziem, jauniem un veciem nenotiktu bez gādīgās un saimnieciskās kultūras dzīves organizētājas Rasmas Krauzes.

«1981.gadā ienācu Lielvircavas kultūras namā, kad tur viss vēl bija jauns. Arī es. Man bija 20 gadu,» atceras Rasmas kundze. Šis bija viņas pirmais darbs, taču jau skolas laikā viņa bijusi rosīga, vienmēr gribējies dziedāt, kaut ko sarīkot. «Nepārtraukti trinos, nebija miera. Vajadzēja dīdīties un radoši darboties.»Diemžēl dzīvē gadās visādi - mainījās laiki un apstākļi, pēc 12 gadu rosības kultūras laukā tika izmēģināta roka citos arodos.«Atsaucos uz piedāvājumu strādāt Lielvircavas pamatskolā. Mana vieta tukša nepalika, tomēr iestrādes nezuda. Arī toreizējā kultūras nama vadītāja pēc gadiem gribēja kaut ko mainīt savā dzīvē, un man divreiz nebija jāsaka, lai dotos atpakaļ,» atklāj Rasma.«Tas, ka man vajag šeit strādāt, liekas, ir zvaigznēs ierakstīts.»Ienākot Lielvircavā, Rasma bija jauna, bez pieredzes. Viss ir jāapgūst. Bail, vai izdosies, vai būs izdarīts, kā vajag. Atlaides darbā nebija, tikai ar gadiem krājusies pieredze ir mierinājums pirms lampu drudža, pirms iznāciena, pirms pirmā vārda sarīkojumā. Arī runas vairs nav jāsacer, tās «atnāk» pašas.Kādēļ Rasmai izdodas iecerētais? Iespējams, tāpēc, ka viņai ir labas attiecības ar cilvēkiem, nekad netur ļaunu prātu, nav augstprātīga.«Man nav ko izrādīties, jo vietējie zina, kāda esmu. Pašai liekas - vienkāršs cilvēks,» spriež Rasma.Protams, ne vienmēr ir viegli - sākot ar pasākuma izdomāšanu, materiālu sagādāšanu, zāles noformējuma plānošanu, itin visi sīkumi jāpārdomā. Tas nav rožu lauks, ir arī ne tik patīkami atgadījumi un netīrs darbs. Bet vienmēr viņai ir palīgi, kultūras nama «čaklās rokas» - Lielvircavas bibliotekāre, pašdarbības kolektīvu vadītāji, jaunieši - tie ir cilvēki, bez kuru atsaucības nebūtu iespējams visu paveikt. Rasma ir pateicīga, ka viņu atbalsta Platones pagasta padome, Lielvircavas un Platones pamatskolas, rajona padomes kolēģi ir brīnišķīgi, un, protams, svarīgi, ka ir skaistas un sakoptas SIA «Lielvircava AGRO» telpas, kurās darboties.Palīdzēt nāk daudzi, arī bērni. Piemēram, sagatavot «Rūķu darbnīcā» Ziemassvētku paciņas.«Mēs tās neiegādājamies veikalā. Labāk aizbraucam uz bāzi, sapērkam konfekšu kastes, mantiņas, tad ar «rūķiem» skaitām un dalām, līdz bērniem sanāk milzīga dāvana par to pašu cenu. Lai gan tas prasījis pamatīgu darbu, bērna prieks ir lielāks. Tas ir azarts, rosīgums un vēlēšanās, lai cilvēki būtu apmierināti,» teic kultūras dzīves organizētāja...Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 13.septembra «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas