Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šķeļot viļņus ap bojām 2

Neviens jelgavnieks savas sportista karjeras laikā vēl nav paguvis bolīdā «izvagot» tik daudz pasaules ūdens plašumu, kā Uģis Gross. Un komandas «Kalnciems Racing Team» ātrumlaivu pilotam rokas nenolaižas joprojām, pat acīmredzamu netaisnību priekšā.

Burtiski «norauj» no pjedestālaOtrajā Kontinentālā kausa izcīņas posmā F-2000 klasē, kas notika Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Fudžeirā, Uģis bija ceturtais ātrākais. No līderu trijnieka viņu atšķēla ne tik daudz sekundes, kā tiesneša subjektīvisms. Ja ne tā, tovakar būtu bijis jākāpj uz goda pjedestāla otrā pakāpiena.Uzvarētāja, AAE sportista Arifa Al Zafīna, vadītajai laivai «nostrādāja» gaisa spilvens, un saskaņā ar noteikumiem viņš nedrīkstēja sacensības turpināt, savukārt brits Kolins Dželfs, kurš finišēja kā otrais, pamanījās apbraukt boju no nepareizās puses, par ko pienākas soda aplis.«Tiesnesis, kurš bija vietējais, uzreiz apstiprināja rezultātus, lai mēs neko vairs nevarētu apstrīdēt, bet pēc tam savu kļūdu atzina un lūdza viņu saprast,» atceras sportists, tūlīt gan piebilstot - ko tas viss dod pēc tam, kad tiec vienkārši «nostumts» malā?«F-1 tādā ziņā ir interesantāka ar savu kārtību, organizētību, tā nav nekāda «lētā bodīte», kādā reizēm pārvēršas F-2000,» secina pilots.Pārtikušajā arābu zemē princips «kas maksā, tas pasūta mūziku» ir ļoti manāms, un tas attiecināms ne tikai uz to, ka «savējo no trases noņemt nedrīkst». Pret karalisko klanu respekts ir apbrīnojams.«AAE vietā, kur organizatori bija iecerējuši rīkot sacīkšu braucienus, princis bija pietauvojis savu jahtu. Jautāts, vai nevarētu to novietot citā vietā, viņš atbildējis, ka nevar gan, un tā nu sacensības pārcēla uz citurieni,» atgadījumu no sacensību aizkulisēm atstāsta sportists.«No sportiskā viedokļa kļūst neinteresanti, ja visam var atrast vieglas atrunas. Ja tiec līdz trijniekam, un to pēkšņi atņem, tad labāk palikt mājās un darīt kaut ko savam priekam,» neslēpj pasaules čempions, par kura patieso meistarību liecina aptuveni 100 izcīnītās trofejas.No badmintona līdz bolīdam«Dzīvojām Ozolniekos pie Iecavas upes, un padomju laikos turpat bija divas ūdens motosporta sekcijas. Patika, kā vīri darbojas ar laivām un motoriem. Tas bija 1984.gads, bet gadu vēlāk man piedāvāja pamēģināt braukt jauniešu klasē. Vecākais brālis Guntis tolaik sāka strādāt par mehāniķi, kopā pamazām sagatavojām laivu un devāmies uz pirmajām sacensībām, kas kā reiz notika Jelgavā,» pirmos soļus lielajā sportā atceras Uģis. Kurā vietā tolaik izdevies ierindoties, atmiņā vairs nav palicis, taču finiša līniju šķērsot izdevies. Un tas vien jau uzskatāms par pietiekami lielu sasniegumu zēnam, kurš pirms tam sporta jomā bijis pazīstams tikai ar badmintonu un džudo. Jaunajā censonī potenciālu saskatījis arī pieredzējušais treneris Kārlis Strautiņš.«Liels paldies viņam un pārējiem tā laika aktīvistiem par iesaistīšanu šajā vidē! Šķiet, šis azarts man arī «pielipa», bija iespēja braukt līdzi uz sacensībām, redzēt, kā viss notiek. Laikam jau tas bija aicinājums,» spriež sportists un nosmej, ka horoskopa zīme - Ūdensvīrs - jau vien liecina par dabas diktētu piesaisti ūdenim.Līdz 1993.gadam turpinājies sportošanas ziņā piesātināts periods, bet pēc tam līdz ar jaunas valsts veidošanos iestājusies neliela pauze. Pēc aptuveni diviem gadiem gan aktivitātes pamazām atsāktas, un turpmākajos desmit gados izdevies gūt panākumus, par kādiem agrāk varēja tikai sapņot. Tajā skaitā - startēt pirmajā formulā.Viļņa virsotnē«Kad 2004.gadā izcīnīju pasaules čempiona titulu, sapratu, ka mans darbs nav bijis veltīgs, ka nosprausto virsotni esmu sasniedzis. Tobrīd bija «klikšķis» - pietiek, man vairs nevienam nekas nav jāpierāda! Taču tajā laikā nāca jauns komandas menedžeris, viena no manām autoritātēm sportā, Agris Kalnciems, kurš domas ievirzīja citā gultnē,» atmiņās kavējas Uģis, pie visa klāt labus vārdus veltot arī saviem komandas biedriem mehāniķiem Intam Sniķerim un Pēterim Ukrinam un «radiovīram» Ričardam Kalnciemam.Vietā uzsvērt, ka daudzu gadu garumā ieguldītie pūliņi Latvijai devuši pavisam trīs pasaules čempionus, tikai citās klasēs - bez U.Grosa šādus laurus plūkuši arī liepājnieki Mārtiņš Bergholds un Ēriks Ķiepe - Kiepge. Turklāt arī ūdens motosporta attīstība Latvijā piedzīvojusi vērā ņemamu «izrāvienu».Par šogad gaidāmajiem startiem, kā arī to, kurā valstī Uģim vienmēr ir patīkami atgriezties, lasiet sestdienas, 1.marta, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Kriksis

Izcils sportists ar apbrīnojamu apņēmību! Lai izturība!

pirms 10 gadiem, 2008.03.01 12:29

Citas ziņas