Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zelta vērts gads

Pavasarī, tuvojoties mācību gada noslēgumam, par jaunu sākumu septembrī neviļus aizdomājas daudzu sešgadnieku vecāki.

Kāpēc gan atvasi rudenī nepalaist skolā? Lasīt prot! Bērns arī raksta un pat rēķina! Tomēr, pirms steigties ar iesniegumu stāties vispārizglītojošā mācību iestādē, psiholoģe Aiga Jankevica iesaka izvērtēt visus plusus un mīnusus, lai nenozagtu mazajam gadu no bērnības. Pieaugušajiem šie apmēram 12 mēneši var šķist vien nemanāma vēja pūsma, tomēr pirmsskolēnam - milzīgs solis attīstībā, kad nostiprinās daudz svarīgu īpašību. Atvērt lielās skolas durvis nozīmē piedzīvot vērienīgas izmaiņas mazā dzīvē - galu galā beidzas posms, kur bērna attīstības pamatā ir rotaļāšanās un sākas mācīšanās.Tāds liels un foršs«Labākajā gadījumā sešos gados uz skolu varētu iet meitenīte (viņas šai vecumā attīstās ātrāk nekā puikas), kura ir laikus dzimusi, pilnvērtīgi attīstījusies, dzimšanas dienu svin apmēram oktobrī un no ģimenes saņēmusi visu nepieciešamo emocionālo atbalstu,» jaunā skolēna tēlu raksturo psiholoģe, līdz minimumam samazinot kritērijus, kas ļauj sešgadnieku iesēdināt skolas solā.Lasīt, rakstīt un rēķināt prasme ir tikai aisberga redzamā daļa. Daudz svarīgāk, kas ar bērnu notiek kopumā, to aplūkojot no piecām pusēm. Pirmkārt, mazā personība!«Personības gatavību skolai nosaka tas, kā bērns līdz šim attīstījies - vai ir patstāvīgs, pacietīgs, neatlaidīgs, mērķtiecīgs, zinātkārs un motivēts iet un darīt. Tāds liels un foršs, kas skolā nepazudīs - nestāvēs malā un neraudās, ja vajadzēs, piemēram, iet pa baļķi, noskaidrot ceļu uz sporta zāli vai pašam apģērbties. Svarīgi, ka topošajam skolēnam nepiemīt bailes sākt, mēģināt un arī zaudēt,» stāsta Aiga, uzsverot, ka šīs īpašības nenokrīt no zila gaisa, kā arī automātiski nenostrādā, sasniedzot septiņu gadu vecumu. Solīti pa solītim tās ģimenē tiek liktas jau no agras bērnības, bet laikā starp sešiem un septiņiem gadiem - tikai uzspodrinātas.Vai zobu izkrišana ir rādītājs?Vēl viens svarīgs faktors iešanai uz skolu ir sociālā gatavība - kā bērns sadzīvo ar vienaudžiem, kādas attiecības veido ar pieaugušajiem, vai spēj iekļauties kolektīvā, iegūt jaunus draugus un pārlieku nebaidās no nepazīstamiem bērniem, vai adekvāti uztver skolotāju, min A.Jankevica.«Mācību situācija vairs nav nekāda rotaļāšanās, kas atšķir skolu no pirmsskolas. Bīstami ātrāk aizlaist bērnu uz mācību iestādi, ja viņš vēl grib spēlēties un nav gatavs mācīties,» norāda psiholoģe.Piemērotību skolai nosaka arī fiziskā attīstība. «Šajā vecumā bērniem raksturīga bezbailība skriet, lēkt un rāpties. Dažkārt gan mazie ir sasaistīti un viņiem no visa bail, jo bērnam nav ļauts brīvi kustēties, aizbildinoties, ka viņš var nokrist, nosmērēties vai sasisties. Ļoti nepareiza doma ir palaist mazo uz skolu sešos gados tikai tāpēc, ka viņš bērnudārza grupiņā ir visdūšīgākais augumā - sak, nospiedīs tos mazos!»Fiziskās gatavības ainā savu lomu ir zobu nomaiņai. Ne velti ir teiciens - krīt piena zobi, tātad jāiet uz skolu! Tomēr attīstība mainās tik strauji, ka dažam labam «caurs žodziņš» parādās jau piecarpus gados, tāpēc patiesība par zobiem nav absolūta, teic Aiga.Prasmes caur rotaļuAtmiņa, domāšana, iztēle un uztvere ir izziņas procesi, un svarīgi, ka topošajam skolēnam arī tie attīstījušies atbilstoši vecumam un katra spējām. «Būtiski, lai bērnam būtu izveidojusies cēloņu un seku izpratne - zinu, kas būs, ja darīšu tā. To veicina dažādu situāciju analīze,» stāsta psiholoģe, atgādinot, ka šajā lietā labi noder pasakas, jo tās ļauj ne vien iztēloties, ko bērns pirmsskolas vecumā spēj vislabāk, bet arī saprast, kāpēc attiecīgās lietas notiek. Turklāt mazajam pirms skolas svarīgi izprast laiku - stundu, dienu un gadalaiku ritumu.«Lai arī visi attīstības faktori ir vienlīdz svarīgi, intelektuālās spējas gribētu minēt kā pēdējās. Vispirms personības, sociālā un fiziskā attīstība, bet burti beigās,» atzīst A.Jankevica. Jā, ir svarīgi, ka topošais skolas bērns prot lasīt, rakstīt ar lielajiem drukātajiem burtiem un izprot elementārus rēķinus! Nozīmīgi, ka pirmsskolas vecumā šīs prasmes tiek attīstītas caur rotaļu, nevis mehāniski piespiežot - sēdēsi, kamēr izlasīsi vai uzrakstīsi! Te neiztikt bez fonemātiskās dzirdes attīstības, kas ir trenēta māka saklausīt skaņas rakstāmajā vārdā.Diemžēl skolā nonāk arī septiņgadīgi bērni, kam «klibo» visi iepriekšminētie faktori, tomēr tas jau ir cits stāsts, kur katram gadījumam jāmeklē savi cēloņi. Bet sešgadnieku vecākiem vēl veselu gadu dota iespēja gādāt par bērna pilnvērtīgu attīstību, kas skolas dzīvē tikai palīdzēs!

Pievieno komentāru

Citas ziņas