Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brauciena piezīmes no Krievijas Tālajiem Austrumiem

Maija vidū pusmēneša garumā veicās paceļot pa Krievijas Tālajiem Austrumiem. Tur Amūras krastā viesojos pie nanajiem, kas ir sena ziemeļaustrumu tauta, uzlūkoju plašo ainavu ar Kluso okeānu Sovetskajā Gavaņā. Ciemojos arī Jelgavas sadraudzības pilsētā Magadanā, kur vēl aizvien pastāv luterāņu draudze un biedrība “Kolima Baltija”, kā arī noskatījos, kā ledainās Kolimas upes krastā arteļa “Spokoinij” vīri skalo zeltu. Šīs pašas vietas apceļoju arī 2016. gadā. Toreiz “Zemgales Ziņas” publicēja rakstu sēriju ar nosaukumu “Biznesklasē pa aizrestoto ešelonu pēdām”. Tajos rakstos lielāks uzsvars bija uz politisko represiju upuru piemiņu, šoreiz vairāk gribējās paskatīties, kā iet kaimiņvalstī Krievijā. Tāpat kā pirms gadiem trim, arī šī ceļojuma rīkotājs bija tas pats 1938. gadā Pēterburgā dzimušais Jurijs Kotovs. Viņa dzīve pamatā rit Latvijā, tomēr viņš skaitās Latvijas nepilsonis. Būdams kara laika bērns, Jurijs dzīvē divas reizes ir mācījies staigāt. Otro reizi – kad līdz pēdējam novārdzis tika evakuēts no dzimtās pilsētas, kas Otrajā pasaules karā deviņsimt dienas izturēja vācu armijas aplenkumu jeb Ļeņingradas blokādi. Tieši šo agrā, neatminamā bērnībā piedzīvoto kara laika ciešanu dēļ Krievijas aviokompānija “Aeroflot” Juriju Kotovu pielīdzina frontiniekiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījušies padomju pusē. Tā viņam ir piešķirta privilēģija vienreiz gadā maijā kopā ar pavadoni (un tas biju es) par brīvu aizceļot uz kādu vietu, kur lido šīs aviokompānijas lidmašīnas. To izmantojot, Jurijs jau ceturto reizi lidoja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem. Šajā Krievijas reģionā Magadanas apgabalā 1946. gadā tika izsūtīts viņa tēvs, tur guļ arī daudzi jo daudzi politiskajās represijās cietušo latviešu kauliņi.

Ceļojot 2016. gada maijā, Maskavā, lielajā Šeremetjevas lidostā, varēja saskaitīt kādus desmit par nopelniem karā ordeņotus sirmgalvjus (lielākoties sievietes), šogad lidostas uzgaidāmajā zālē redzēju tikai vienu. Viņš stūma pa lidostas zāli bagāžas ratiņus, uz kuriem pats arī atspiedās. Vairums braucēju bija tādi kā mans ceļabiedrs – frontiniekiem pielīdzinātie. Diez vai pienāks tādi laiki, kad bagātā Krievija atmaksās Latvijai okupācijas laikā nodarītos zaudējumus un “Aeroflot” piedāvās padomju gados politiski represētajiem par brīvu apskatīt savas jaunības vietas. Taču uzvara Otrajā pasaules karā Krievijā ir ļoti nozīmīga sabiedrības pašapziņai. To tur piemin bērnu bērni.


Foto: Gaitis Grūtups. Visu rakstu lasiet 6.jūnija “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Dzīvesstils