Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Melnkalne – skaista savā dažādībā (FOTO)

Melnkalne noteikti ir vieta, kur var laiski gulēt jūras krastā, baudīt seno pilsētu burvību, doties pie dabas vai ļauties aktīvajai atpūtai. Par mūsu mājvietu izvēlējāmies Bečiči. Tā ir neliela, bet skaista tūristu pilsēta starp Budvu un Sveti Stefan. 

Slavenību atpūtas vieta
Bečiči piedāvā pludmali laiskai dienai ar nelieliem restorāniem un bāriem, dažnedažādas ūdens atrakcijas gan ģimenēm ar bērniem, gan adrenalīna cienītājiem, pat paraglaidingu (planēšanu ar izpletni) pāri pilsētai un pludmalei gar tās kalnu grēdām. Bečiči ir burvīga vieta, ja negribas atrasties ballītes vidū, bet katram gadījumam būt tai tuvu (Budva, braucot ar sabiedrisko transportu, ir tikai 15 minūšu attālumā). Bečiči ir zināma arī ar to, ka to par savu atpūtas vietu izvēlējušās pasaules mēroga slavenības – Madonna, “Rolling Stones”, Breds Pits un Andželīna Džolija.

No Bečiči nesteidzīgā stundas gājienā var nonākt Budvā, kas ir Melnkalnes Maiami. Šī pilsēta ir piesātināta ar tūristus piesaistošām vietām – restorāniem, bāriem, veikaliem, naktsklubiem – un “junk food” (neveselīgas ātrās uzkodas – no angļu val.). Budva vasaras sezonā ir vieta, kur neguļ un ballītes sit augstu vilni. Esot šeit, noteikti jāapskata vecpilsēta, kas ir ieskauta cietokšņa sienās. Vecpilsētā ir daudz romantisku mazu ieliņu ar suvenīru veikaliem un restorāniem uz katra stūra.

Savukārt Sveti Stefan var nonākt, dodoties no Bečiči pretējā virzienā Budvai. Sveti Stefan ir skaista kūrortpilsēta, kurā valda miers un klusums. No vienas puses tā ieskauta kalnos, bet otrā pusē paveras Adrijas jūra. Pie krasta ir skaista sala ar sarkaniem dakstiņu jumtiem, kas tā vien vilina to apskatīt tuvāk, bet diemžēl tā ir privāta sala, uz kuras ir tikai viesnīcas un restorāni un, ja tur nenakšņo vai neplāno ieturēt maltīti, tā vienkārši nemaz nevar tikt. 

Raftings Tarā
Bečiči redzējām afišu, ka ir iespēja piedalīties raftinga braucienā pa Taras upi. Laiku daudz netērējot, internetā atradām, kur tas ir, un pieteicām mūs uz nākamo dienu. Ceļš uz turieni bija tāls (jāšķērso gandrīz visa valsts), bet tā vērts – mazie kalnu serpentīni, skaistās dabas ainavas un Taras upes kanjons – bauda acīm un dvēselei! Tik skaistu, dzidru, tumši zilu ūdeni vēl nekad nebiju redzējusi. Raftinga satikšanās punktā laikapstākļi mūs vairs nelutināja, kalnu ielejā laiks bija nomācies un pēc brīža sāka līņāt. Taču, uzsākot braucienu, sliktie laikapstākļi likās mazsvarīgi, instruktori parūpējās, lai katrs gūtu nepieciešamo adrenalīna devu un sajūsmu.

Atpakaļceļam uz Bečiči nolēmām izvēlēties citu ceļu un pie reizes apskatīt Ostrogas klosteri, kas izcirsts klintī. Šis klosteris ir viens no lielākajiem Balkānu pareizticīgās baznīcas lepnumiem un trešais visapmeklētākais kristiešu galamērķis pasaulē. 17. gadsimtā to nodibinājis Hercegovinas metropolīts Vasilije (Basil). Klosteris sastāv no divām daļām – augšpusē izvietotā baznīca 17. gadsimta 60. gados tika izbūvēta alā un veltīta Svētajam Krustam, savukārt nedaudz zemāk – apakšējā baznīca, kas veltīta Jaunavai Marijai, būvēta 18. gadsimtā.

Petara II Petroviča Njegoša (Petar II Petrovič Njegoš) mauzolejs atrodas Lovcen kalnu masīvā, kam piešķirts nacionālā parka statuss. Njegošs ir melnkalniešu nacionālais lepnums –  ievērojams dzejnieks, izcils filozofs un valstsvīrs. Ceļš uz mauzoleju jau bija bauda acīm, katrs nākamais līkums piedāvāja jaunas ainavas ar kalniem un jūras līčiem. Nonākot kalna virsotnē – mauzoleja laukumā –, visapkārt paveras skaisti skati – kalni, pļavas un nelieli, gleznaini ciematiņi. Njegoša mauzoleju apsargā divas milzīgas statujas, aiz kurām var ieiet telpā, kurā atrodas no granīta veidots Njegoša tēls ar ērgli aiz muguras, kas simbolizē tā viedumu.

Savukārt Kotoras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules mantojumā un ir viena no visrūpīgāk saglabātajām viduslaiku pilsētām Adrijas jūras reģionā. Kotoras vecpilsēta, tāpat kā Budvas, ir ieskauta cietokšņa sienās. Te netrūkst suvenīru veikalu, restorānu un saldējuma tirgotavu. No vecpilsētas ir iespēja kāpt Sv.Jāņa cietoksnī un baudīt iespaidīgu skatu no augšas uz pilsētu.

Katrā gadījumā secinājums pēc ceļojuma ir – Melnkalne ir vieta, kur gribas atgriezties, vieta, kas mūs aizrāva ar savu dažādību un skaistumu.


Foto: no personīgā albuma


Pievieno komentāru

Ceļojumi