Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nātres, brūklenes un kastaņi – mundruma un dzīvesprieka atgūšanai

No dabas spēka vienmēr var gūt ko vērtīgu, jo daudzi augi derīgi veselības uzlabošanai visu veģetācijas laiku. Ja vēl iespējams – lasām, plūcam, vācam! 

Nezāļu karaliene smukumam un veselībai 
Pavasarī lielās nātres (Urtica dioica) pirmās lapiņas pievienojām salātiem, vēlāk plūcām ziedus, bet rudenī vērts vākt nātres sēklas un saknes. Nātru sēklu spējas vairot enerģiju, arī ādas un matu mirdzumu aprakstītas jau 18. gadsimtā, kad Vācijā zirgu pārdevēji pirms tirgošanas lopiņiem devuši pa saujai nātru sēklu. Dzīvnieku spalva tad kļuvusi gluda un spīdīga, bet paši – sprigani un jauneklīgi. Vēlāk arī cilvēki sākuši lietot nātru sēklas, lai atgūtu mundrumu un dzīvesprieku.

Sēklu adaptogēnās īpašības stiprina virsnieres un mazina stresu. Sēklu pārbagātība ar nepiesātinātajām taukskābēm un minerālvielām nodrošina tām diurētiska, sāpju remdinoša, asiņošanu apturoša, pretparazītu, antialerģiska un cukura līmeni mazinoša dabas līdzekļa slavu.

Nātru sēklas labvēlīgi iespaido grūtnieces un gaidāmā bērniņa veselību, atvieglo dzemdību sāpes un stimulē piena sekrēciju mazuļa zīdīšanas laikā.

Rūpējoties par sava vīrieša veselību, der uzvārīt nātru sēklu tēju un piedāvāt to 30 minūtes pirms vai stundu pēc ēšanas. Stiprajam dzimumam diezgan tīkams līdzeklis pagatavojams no sasmalcinātām nātru sēklām kopā ar medu, ko attiecībās 1:1 sajauc ar vīnogu vīnu un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā.

Ja ierasts dienu sākt ar biezputru, svaigiem salātiem, bezpiedevu jogurtu, smūtiju vai musli maisījumu, nātru sēklas ir lielisks veids, kā papildināt spēcinošo efektu.

Nātru sēklas noder, lai ar vienkārši pagatavojamu ziedi atbrīvotos no nevēlama apmatojuma. Divas ēdamkarotes sasmalcinātu sēklu aplej ar 100 mililitriem augu eļļas, nostādina divas nedēļas, nokāstu pārlej tumšā pudelē un uzglabā ledusskapī. Smērē uz ādas ne biežāk kā divas reizes dienā, līdz matiņi pazūd.

Nātru saknes piesaistījušas farmaceitu uzmanību ar to, ka satur daudz steroīdu, kas kavē priekšdziedzera audu augšanu. Lietojot pa tējkarotei nātres saknes trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas un uzdzerot ūdeni, samazinās priekšdziedzera audu tūska, hipertrofija un iekaisums. 

Uzturā lietojamas ne tikai brūklenes ogas
Brūklene (Vaccinum vitis-idaea) ir ēriku dzimtas sīkkrūmiņš, kas sastopams saulainos priežu mežos. Ogojot jāatceras, ka brūkleņu saknes atrodas tikai divu līdz četru centimetru dziļumā, tāpēc mētras ir ļoti viegli izpostīt. No saknītes tikai piektajā sestajā gadā parādīsies jauns dzinums, un augs sāks ražot ne ātrāk kā pēc desmit gadiem.

Ogas ilgi saglabājas svaigas, jo satur daudz benzoskābes. Svaigā veidā tās uzglabājamas stikla burkā, aplietas ar vārītu siltu ūdeni, kas reizi mēnesī jāmaina. Šo ūdeni ārā nevajag liet, labāk izdzert: palīdz atbrīvoties no urīnskābes sāļiem, kas gadu gaitā mēdz uzkrāties locītavās un izraisīt podagru. Tikpat labi brūklenes palīdz nieru slimību ārstēšanai.

Brūklenes satur vielas, kas nomāc pūšanas un rūgšanas procesus, tās ieteicams ēst, kad ir gremošanas traucējumi ar vēdera uzpūšanos, caureju un sliktām smakām. Omega 3, kas ir ogu sēkliņās, palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu.

Brūklenes tiek sauktas par rudens kareivjiem cīņā pret saaukstēšanos, jo tām piemīt baktēriju iznīcinošas un pretiekaisuma īpašības, ko nodrošina ogās esošie vitamīni А, С, Е, В, citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe, skudrskābe, pektīnvielas un mangāns.

Mazāk zināms par brūkleņu lapām. Kaltētu lapu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi. No brūkleņu lapām gatavo drogas, novārījumu lieto kā diurētisku līdzekli nierakmeņu iekaisuma un reimatisma ārstēšanai.

Tiek uzskatīts, ka brūkleņu lapu vērtību eiropieši iepazina 1741. gadā, kad Vitusa Beringa ekspedīcija izkāpa Komandoru salās. Tur vietējie iedzīvotāji katru dienu tējas vietā dzēra brūkleņu lapu novārījumu. Tibetas tautas medicīnā šo novārījumu lieto gastrīta ārstēšanai – lai samazinātu skābes daudzumu kuņģa sulā. Brūkleņu lapas vislabāk ievākt agri pavasarī vai arī rudenī pēc ogu nogatavošanās. Tikai šajā laikā ievāktās lapas saglabā savu zaļo krāsu. 

Kastaņi – pret sāpēm un kaitēkļiem
Fitoterapeiti iesaka rudenī draudzēties arī ar kastaņu (Aesculus hypocastanum). No šā koka mizas, sēklām un ziediem var pagatavot preparātus tuberkulozes profilaksei, paplašinātu vēnu un iekaisumu ārstēšanai. Piemēram, ja iekaisis kakls, nomoka iesnas, kaklu un degunu var skalot ar mizu novārījumu. No kastaņiem gatavotās ziedes un zāles lieto gan tautas, gan tradicionālajā medicīnā – pret muguras un locītavu sāpēm, kā arī pret trombozēm un asiņošanu pēc dzemdībām, operācijām, hipertonijas un hemoroīdu ārstēšanai. 
Reimatismu un radikulītu agrāk ārstēja ar zirgkastaņu ziedi. Kastaņus samala pulverī, samaisīja ar kampareļļu vai cūku taukiem, plānā kārtiņā uzzieda uz maizes gabaliņa, ko piesēja sāpošajai vietai. Izsenis zināms, ka kastaņu brūnie bumbuļi atvaira muguras sāpes, pat nēsāti kabatā. Kastaņiem piemītot arī spēcīga pozitīvā enerģija.

Ja drēbju plauktos ievieto maisiņu ar kastaņiem, kodes skapi ignorē. Kastaņkoka brūnie bērneļi palīdz uzvarēt arī laputis. 10 ēdamkarotes kastaņu pulvera un litru ūdens vāra 20 minūtes. Nokāsto šķidrumu pārlej pudelē ar pulverizatoru un glabā līdz nākamajai sezonai. 

RECEPTES
Nātru sakņu novārījums prostatīta, furunkulozes, nierakmeņu, žultsakmeņu, mazasinības, gastrīta, aterosklerozes profilaksei, menstruālā cikla noregulēšanai
◆ Sasmalcina kilogramu sakņu, aplej ar diviem litriem degvīna, tur divas nedēļas, nospiež, nokāš. Lieto pa tējkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. 
◆ Ņem piecas ēdamkarotes nātru sēklu, aplej ar pudeli portvīna, vāra piecas minūtes Lieto pa 50 mililitriem vakarā vai pa ēdamkarotei trīs četras reizes dienā. 

Brūkleņu lapu tēja reimatisma ārstēšanai 
◆ 10–30 gramu brūkleņu mētru savāra ar litru ūdens. Dzer trīs četras tases dienā. 
◆ Veciem un slimiem cilvēkiem ieteicams ēst pa tējkarotei svaigu brūkleņu ik pa divām trim stundām – tas labi attīra organismu. 

Kastaņi muguras un locītavu sāpju ārstēšanai, pret plaušu slimībām un hemoroīdiem 
◆ Mizu uzlējumam ņem kastaņus un noloba brūno miziņu, kur koncentrēts visvairāk ārstniecisko vielu. 50 g miziņu liek tik lielā stikla tvertnē, lai tās aizņemtu ceturto daļu no trauka. Aplej ar šņabi un noslēdz. Pēc 10 dienām brūnais uzlējums ir gatavs lietošanai – uzlējumā samērcētu marlīti liek uz sāpošās vietas. 
◆ Kastaņu pulvera pagatavošanai ņem tikai svaigus kastaņu augļus, jo tos vieglāk nomizot un sasmalcināt, izmantojot virtuves kombainu vai gaļasmašīnu. Žāvē uz kokvilnas, lina drāniņas vai kaltē uz cepampapīra cepeškrāsnī. Pie saaukstēšanās, bronhīta, garā klepus dzer kastaņu pulveri pa naža galam trīs reizes dienā.
◆ Izvilkumam uz 100 gramiem sasmalcinātu un kaltētu kastaņu augļu uzlej litru degvīna, sakrata un nostādina divas nedēļas. Pēc tam izfiltrē un lieto sāpīgo vietu ierīvēšanai. 
◆ Varikozām vēnām izmanto kastaņu augļu izvilkumu spirtā, ko lieto kompresēm, vai arī ziedes pagatavošanai, samaisot ar cūku taukiem, līdz veidojas bieza masa. Ar to iesmērē slimības skartās vietas.
◆ Pret hemoroīdiem līdz pelde vannā, kam pievienots kastaņu mizas novārījums.


Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Receptes