Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saules medības siltajā Andalūzijā (FOTO)

Februāris Latvijā parasti nav iecienītākais mēnesis, jo ietērpies dažādu laikapstākļu sajaukumos. Slāpes pēc pavasara strauji aug, un organismam sāk pietrūkt saules un citu dabīgo vitamīnu. Par laimi, tas ir īsākais mēnesis, un to vēl iespējams samazināt, dodoties saules meklējumos kādā siltākā zemes nostūrī. Viens no pateicīgākiem un maciņam draudzīgākiem galamērķiem ir Spānija. Arī mūsu ceļojuma izvēle krita par labu Spānijas dienvidu galam, precīzāk – Andalūzijai. Vidusjūras piejūras klimats un Sjerranevadas (Sierra Nevada) kalnu grēdas klimatu dara krietni maigāku, un saule spīd 300 dienu gadā, vismaz tā solīja informatīvie bukleti un citi Andalūziju slavinoši apraksti. Protams, jārēķinās, ka februārī mēdz būt vairāk nokrišņu. 


Malagas izpēte


Mugursomām nopakoti, plānās vējjakās un ērtās botās ietērpti, steidzāmies uz lidostu. Bija ļoti apmācies, un no gaisa krita kaut kas starp ledainu lietu un baltām sniegpārslām, tāpēc doma par ceļojumu šķita lieliska. Vakarā jau Malagā nāsīs varējām ievilkt krietni siltāku gaisu (pēc grādiem – plus 16). Uzreiz jāmin, ka visus maršrutus un apskates vietas pielāgojām tā, lai var piekļūt ar sabiedrisko transportu vai kājām, jo auto izīrēšana šoreiz nebija mūsu plānos.

Andalūzijas apgabalam ir ļoti bagātīga vēsture – pirmie iedzīvotāji bija ibērieši (ķeltu izcelsmes tauta), tad to apdzīvojuši feniķieši, grieķi, vēlāk tā nonāca Romas impērijas paspārnē. Pēc impērijas sabrukuma apgabalu pārņēmuši vestgoti (vandaļi un izlaupītāji, kas nežēlīgi izturējās pret pamatiedzīvotājiem), bet pēc tam garus gadus (8.–15. gs.) spāņu vēsture mijās ar mauriem jeb viduslaiku musulmaņiem. Mauru laikā Andalūzija arī ieguva savu nosaukumu no arābu apzīmējuma “Al-Ándalus”, tikai tad šī teritorija bija krietni plašāka, ieskaitot lielu daļu pašas Spānijas un Portugāles. Tādēļ visā reģionā sastopams ļoti daudz arābu izcelsmes pieminekļu un vēsturisko objektu, papildinot spāņu kultūru un atgādinot tās vēsturi.

Mūsu ceļojuma pirmā diena tika veltīta Malagas izpētei. Pilsēta atrodas Saules krasta (Costa del Sol) piekrastē un ir mākslinieka Pablo Pikaso un aktiera Antonio Banderasa dzimtā pilsēta. Plus 17 grādu, bet mākoņains un ļoti vējains. Bija ātri jāiemācās saģērbties kārtās, lai var uzvilkt ko siltāku vējā un nomest lieko, tiklīdz uzspīd saule. Apģērbu daudzveidība plaša – sastapām gan tūristus, kuri spītīgi staigāja šortos, zilām kājām nosaluši, gan pašus spāņus, ietuntulējušos ziemas jakās un zābakos. Atgriežoties pie Malagas – dienvidnieciskais palmu šarms katrā ielā mijas ar vēsturisko mantojumu no ievērojamām katedrālēm līdz modernām viesnīcām un rūpīgi kā ar šķērēm izkoptiem parkiem. Februāris arī ir laiks, kad daudzi augi ver vaļā savus ziedus, tādēļ krāšņumu, svaigi zaļu zāli un pavasara sajūtu viegli noķert. 

Vairāk par ceļojumu  varat izlasīt 28. februāra “Zemgales Ziņās”

Ceļojuma apraksta turpinājums – 7. marta “Zemgales Ziņās”

Foto: no Kristīnes Kristas Lejnieces personīgā arhīva

Pievieno komentāru

Dzīvesstils