Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Avansa maksājumu slogs varētu būt arī mazāks 2

Līdzdalības platformā “ManaBalss. lv”  publicēta iniciatīva "Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem". Latvijas situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nav nekas unikāls, tomēr Lielbritānijas piemērs rāda, ka avansa maksājuma slogs uzņēmējam var tikt mazināts. Tāpēc  pēc “ManaBalss” lūguma iniciatīvu "Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem" komentē uzņēmuma KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Ilze Berga. 

Iniciatīvas autors argumentē, ka "mūsdienās vairāk un vairāk cilvēku veic individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā. Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir vieni no faktoriem, kas atbaida no saimnieciskās darbības veikšanas Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī strādāt neoficiāli" (skat. https://manabalss.lv/i/1566).

Savukārt I. Berga situāciju skaidro: “IIN avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem (jeb VSAOI kontekstā pašnodarbinātajiem) nav faktisks nodokļa maksājums, bet nodokļu maksājumu sadalījums, ar mērķi pietuvināt nodokļa ieskatīšanas valsts budžetā ienākuma gūšanas brīdim.

Algotiem ienākumu saņēmējiem nav jāveic uzskaite par to, cik liels nodoklis būs jāmaksā, iesniedzot gada ienākuma nodokļa deklarāciju, bet ienākuma izmaksātājs ietur un iemaksā valsts budžetā nodokli pēc ienākuma gūšanas mēneša.

Saimnieciskās darbības veicēju avansa maksājumi ir mēģinājums novērst situācijas, kad nodokļa maksātājs nav plānojis nodokļa maksājumu un nav atlicis tam daļu no ienākumiem, un nevar samaksāt visu nodokli pēc gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas. Tāpat tas nodrošina vienmērīgāku ienākošās naudas plūsmu valsts budžetā.  

Saimnieciskās darbības veicēju nodokļa avansa maksājumi nav kaut kas unikāls tikai Latvijā. Piemēram, Lielbritānijā avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem jāveic, sākot ar otro gadu, divos maksājumos, kas katrs ir puse no nodokļa maksājuma par iepriekšējo taksācijas gadu. Faktiski, saimnieciskās darbības veicējiem kopā ar nodokļa maksājumu par pirmo gadu jāveic vēl papildus avansa maksājums 50 procentu apmērā par nākamo gadu, kas liek ļoti rūpīgi plānot naudas plūsmu. 

Tā kā avansa maksājums ir tikai aplēse, kas balstīta uz pagātnes ieņēmumiem un nodokļa maksājumiem, tad situācijā, kad saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mainās, avansa maksājums varētu neatspoguļot faktiskās nodokļu saistības. Piemēram, ja saimnieciskās darbības ienākumi samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad avansa maksājumi veidos lielāku summu, kā faktiskā nodokļa saistība par gadu, kas tiek aprēķināta, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. 

Šādā gadījumā pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts nodokļa maksātājam. Turklāt likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" atļauj nodokļu maksātājiem lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) samazināt avansa maksājumus, ja tas plāno būtisku apliekamā ienākuma samazinājumu. Tomēr jārēķinās, kas pārlieku aizrauties ar "pesimismu" nevajadzētu, jo tad, ja koriģētu avansa maksājumu rezultātā avansa maksājumi ir vairāk kā par 30 procentiem mazāks nekā faktiskā nodokļa saistība, tad par starpību tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,05 procentu apmērā par katru dienu. 

Turpretī situācijā, kur iepriekšējā taksācijas gada ienākumi un nodokļa maksājumi ir mazāki nekā tekošajā gadā, avansa maksājumi nenosegs pilnībā faktisko nodokļa maksājumu. Avansa maksājumi varētu sagādāt finansiālas grūtības tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas to nedara regulāri, un kuriem var rasties situācija, ka ceturksnī, par kuru jāveic avansa maksājumi, nav nekādu saimnieciskās darbības ienākumu. 

Kā kompromisa risinājums varētu būt iespēja maksāt avansa maksājumus tikai 50 procentu vai 75 procentu apmērā no iepriekšējā gada nodokļa. Tādējādi nodokļa maksājums, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, nebūtu tik liels, bet arī avansa maksājumi varētu būt mazāk apgrūtinoši situācijās, kur saimnieciskās darbības ienākumi kādā ceturksnī vai visā gadā ir samazinājušies vai arī saimnieciskās darbības ienākumi nav regulāri.

Foto: pixabay.com

 

 

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Raivis

"IIN avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem (jeb VSAOI kontekstā pašnodarbinātajiem) nav faktisks nodokļa maksājums"
----
KAS KAS????? VID pārstāve jauc IIN un VSAOI???? Ak diez.... "K - kompetence"!
Un jā - nav faktisks nodokļu maksājums, bet nauda vienalga tiek atspiesta.

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.30 16:19

Es

replika Raivim,
Lūdzu izslasiet visu rakstu, komentāru nesniedza VID pārstāve, bet gan ''uzņēmuma KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Ilze Berga'' ļoti zinoša nodokļu jautājumus, un atbildei pēc būtības - nē, viņa neko nejauc.

pirms 4 mēnešiem, 2019.08.01 13:52

Ekonomika