Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ilgstošā bezdarba līmeni līdz 2020. gadam plāno samazināt līdz 15 procentiem

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, «Ziņas» noskaidroja Labklājības ministrijā.

Iepriekšminēto paredz «Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam», kas vakar izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Pamatnostādņu mērķis ir arī nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15 procentiem no visiem bezdarbniekiem un 2,5 procentiem no ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8 procenti bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8 procenti, vidējais rādītājs ES – 5,1 procents). 2014. gada jūnijā 35 procenti no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi ir vērsti trīs virzienos. Pirmais – iekļaujošs darba tirgus – paredz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, jauniešiem, kuri nemācās, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti.

Ilgstošo bezdarbnieku sociālās palīdzības saņēmēju aktivizēšanai plānots ieviest atbalsta pasākumu, kas paredz NVA un sociālo dienestu sadarbību. Jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti, paredzēts turpināt atbalstu «Jauniešu garantijas» ietvaros izglītības līmeņa uzlabošanai un darba pieredzes iegūšanai. Savukārt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju atbalstam plānots izstrādāt un ieviest aktīvas novecošanas stratēģiju, tai skaitā izstrādāt un ieviest jaunus un pilnveidot pašreizējos pasākumus gados vecāku (50 gadu un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku atbalstam.

Pamatnostādņu otrais rīcības virziens – līdzsvarots darba tirgus – ir vērsts uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu, ņemot vērā demogrāfisko tendenču prognozes un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijus.

Paredzēts darba tirgus prognozēšanas pilnveidei izveidot vienotu platformu ekonomikas un darba tirgus attīstības tendenču monitoringam un prognozēšanai. Piemēram, lai paplašinātu informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm sabiedrībai kopumā, plānots pilnveidot NVA nodarbinātības barometru.

Savukārt bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un darba tirgum nepieciešamo zināšanu un prasmju pilnveidei iecerēts pilnveidot apmācības pasākumus ar kuponu metodi, kā arī praktiskās apmācības pasākumus.

Trešais rīcības virziens paredz veidot nodarbinātību sekmējošu vidi, attīstot iekļaujošai nodarbinātībai draudzīgāku darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmu.

Pamatnostādnēs ietverto pasākumu un uzdevumu īstenošanai bez valsts budžeta finansējuma plānots piesaistīt arī ES finanšu līdzekļus – Eiropas Sociālā fonda finansējumu programmā «Izaugsme un nodarbinātība». 

Pievieno komentāru

Darba tirgus