Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Samazinājies darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 2014. gada 2. ceturksnī bija 106,2 tūkst. cilvēku, t.sk. 17,7 tūkst. jauniešu no 15 līdz 24 gadiem jeb 16,7% no kopējā darba meklētāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2. ceturksnī 42,4 tūkst. jeb 40,2% no darba meklētājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ilgstošie darba meklētāji, kuri darbu meklē 12 mēnešus un ilgāk. To īpatsvars ir samazinājies par 8,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013. gada 2. ceturksni, un par 3,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2. ceturksnī bija 10,7% un gada laikā tas ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem (2013. gada 2. ceturksnī – 11,4%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 1,2 procentpunktiem (2014. gada 1. ceturksnī – 11,9%). Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā 2. ceturksnī bija 21,1%, kas ir par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada (20,1%) un par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī (18,2%).

Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā ir augsts, jo tikai neliela daļa jauniešu strādā un kopā ar darba meklētājiem veido ekonomiski aktīvo jauniešu skaitu, pret kuru tiek rēķināts darba meklētāju īpatsvars. Liela daļa jauniešu vēl mācās un nemeklē darbu, līdz ar to ir ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvi 2. ceturksnī bija 502,9 tūkst. iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem jeb trešdaļa (33,6%) Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2013. gadā to īpatsvars ir samazinājies par 1,1 procentpunktu (34,7%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,1 procentpunktu (33,5%).

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2. ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 24,2 tūkst. jeb 4,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Gadu iepriekš šo cilvēku īpatsvars bija 5,3%, bet 2014. gada 1. ceturksnī – 5,4%.

Apsekojot 4,7 tūkst. mājsaimniecību, 2. ceturksnī tika aptaujāti 7,8 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Savukārt 2014. gada 2. ceturksnī valstī bija nodarbināti 889,1 tūkst. jeb 59,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gadu iepriekš nodarbināti bija 57,9%, bet 2014. gada 1. ceturksnī – 58,6% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbinātības pieaugumu galvenokārt ietekmēja nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums būvniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, veselībā un sociālajā aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

4,4% nodarbināto nestrādāja, jo atradās atvaļinājumā, slimoja, bija bērna kopšanas atvaļinājumā vai mācījās. Nodarbināto skaitā iekļauti arī 4,6 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Nodarbināto sieviešu īpatsvars bija nedaudz augstāks nekā vīriešu – attiecīgi 51,1% un 48,9%.

2. ceturksnī bija nodarbināti 66,5 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 30,9% no jauniešu kopskaita,  savukārt gadu iepriekš bija nodarbināti 29,6% jauniešu, bet 2014. gada 1. ceturksnī – 31,8%.

Apsekojumā iegūtie dati par darba samaksu liecina, ka gada laikā par 10,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru netodarba samaksa bija līdz 285 EUR.

Pievieno komentāru

Darba tirgus