Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Banka: Mazo pašvaldību apvienošana ļautu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā

Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?".

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

"Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam," atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

Tādējādi pašvaldības izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējiem valdības dienestiem līdz 2040.gadam papildus varētu prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.

Kā risinājumu minētajai problēmai Latvijas Bankas eksperti piedāvā uzlabot administratīvi teritoriālo iedalījumu, koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados.

Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, aplēsts arī potenciālais līdzekļu ietaupījums, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 10 000, 15 000 vai 20 000, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 miljoniem eiro līdz 130 miljoniem eiro gadā.

"Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks," atzīst pētnieki.

Pētījumā arī norādīts, ka papildus līdzekļu ietaupījumam lielākiem novadiem varētu būt arī vairākas citas priekšrocības, piemēram, lielāka budžeta un personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka nodokļu bāze. Tomēr eksperti iesaka, ka, veidojot jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, būtu jāņem vērā plašs faktoru loks, kas neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta izdevumiem un līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

"Optimāla pašvaldību lieluma meklējumos būtu jāapsver arī vairāki teritorijas plānojuma jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un citas īpatnības, kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo administratīvi teritoriālo vienību ietvaros. Tāpat jārisina jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principu nodrošināšanu, lai potenciālais ar pašvaldību pakalpojumu koncentrāciju saistītais līdzekļu ietaupījums pēc iespējas lielākā apjomā arī īstenotos," norāda Latvijas Bankas eksperti.

Vienlaikus pētījumā aicināts ņemt vērā, ka, organizējot valsts pārvaldi pārāk lielās administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust viena no mazu pašvaldību lielākajām priekšrocībām - ciešāka politiķu saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc eksperti iesaka - veidojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Ekonomika