Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzņēmēji aktualizē pirms gada iesākto cīņu pret pašvaldību negodīgu konkurenci

Jau otro gadu milzt konfliktsituācija starp pašvaldībām un viesmīlības nozares uzņēmējiem Latvijas reģionos konkurences dēļ. Problēmas pamatā ir pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu, apdraudot vietējo uzņēmējdarbību. Šī gada novembrī Latvijas lauku tūrisma asociācija apkopoja tūrisma uzņēmēju prasības, lai vērstos Pašvaldību Savienībā un aicinātu uz konstruktīvu dialogu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. 

Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība. Pašvaldībai ir jāveicina vietējā uzņēmējdarbība, radot tai labvēlīgus apstākļus un jāsadarbojas ar uzņēmējiem privātā-publiskā partnerībā. 

Nav noslēpums, ka cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kad izvēlamies kādu pakalpojumu vai preci. Taču – kas šo cenu veido un kāpēc pašvaldībai piederošs uzņēmums piedāvā zemāku cenu, nekā privāts uzņēmējs? Uzņēmēji min virkni piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar darbaspēka atalgojumu, beidzot ar apkārtnes uzturēšanu kārtībā. Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr pašvaldība daļu sava tūrisma uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta. 

Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto pašu nodokļu maksātāju labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides pasākumi, koncerti, regulāras balles ar viesmāksliniekiem kultūras centros pie galdiņiem bez maksas vai par simbolisku samaksu. Tiek subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie naktsmītņu, ēdināšanas un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus privātu uzņēmēju pakalpojumus. Jā, mēs esam viesmīlīgi un gaidām tūristus laukos, taču vai tiešām varam atļauties „uzsaukt” visiem ciemiņiem naktsmājas, neprasot pilnu cenu? 

Šāda neapdomīga pašvaldību rīcība ir viens no iemesliem, kādēļ laukos trūkst līdzekļu skolu un bērnudārzu, ceļu uzturēšanai, medicīnas pakalpojumiem un veco ļaužu aprūpei. Ilgtermiņā sekas ir postošas: privātie uzņēmēji nespēj izturēt mākslīgi radīto konkurenci, slēdz savus uzņēmumus un dodas projām. Lauki zaudē tos pašus nedaudzos nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši, uzskata Lauku tūrisma asociācija. 

Uzņēmēji iebilst arī pret ES fondu izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību, pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti kļūst par privātās uzņēmējdarbības konkurentu. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums ir veicināt privāto uzņēmējdarbību, nodrošinot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kas nav pa spēkam pašiem uzņēmējiem – piemēram, sakārtot ceļus, meliorācijas sistēmas, elektroapgādi, bet ne veikt saimniecisko darbību, tas ir, būvēt vai atjaunot un pēc tam arī apsaimniekot viesnīcas, aprīkot virtuves un sniegt ēdināšanas pakalpojumus, iepirkt aprīkojumu un to pašiem arī īrēt, izremontēt zāles un tās iznomāt pasākumiem utt. 

“Šoreiz negribam nosaukt nevienu konkrētu pašvaldību, jo gada laikā, kopš uzsākām šo cīņu, tādu piemēru kļūst arvien vairāk un situācija pasliktinās. Uzņēmēji redz projektus, kuri pašvaldībās ir izstrādes vai īstenošanas stadijā, un ir paredzams, ka jau nākošgad pašvaldību konkurence nostādīs uzņēmējus vēl nelabvēlīgākā situācijā. 

Nereti svarīgs ir arī attieksmes jautājums. Uzņēmēji liecina par gadījumiem, kad atbalsta vietā notiek represijas, draudi, šķēršļi uzņēmējdarbībai. Šādu gadījumu ir pietiekami daudz, lai secinātu, ka kļūda ir sistēmā, kas ļauj cilvēciskajam faktoram un nekompetencei negatīvi ietekmēt dzīvi, uzņēmējdarbību un labklājību reģionos”, savu viedokli pauž “Lauku ceļotājs”. 

Uzņēmēji uzskata, ka mērs ir pilns, un ir laiks vērsties pret pašvaldību patvaļu – runāt atklāti un nebaidīties, kā tas bija vēl pirms gada. Uzņēmēji vēlas sēsties pie apaļā sarunu galda ar visām iesaistītajām pusēm, panākot visu interešu izpratni, lai sāktu virzīt pozitīvas pārmaiņas.

 

Foto: celotajs.lv

Pievieno komentāru

Ekonomika