Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā, kurš veidojies ledus laikmeta beigās bijušā Baltijas saldūdens ezera vietā. Grūti iedomāties, ka apmēram 6-7 tūkstošus gadu atpakaļ Jelgavas vieta bija zem ūdens. Senākā zināmā iedzīvotāju - klejotāju, mednieku un zvejnieku dzīves vieta atrasta apmēram astoņus kilometrus uz dienvidiem no Jelgavas Jaunsvirlaukas tuvumā, netālu no Lielupes, kur toreiz bija jūras krasts. Ledājiem atkāpjoties uz ziemeļiem, šajā virzienā atkāpās arī jūra. Tad veidojās gan Zemgales līdzenums, gan Lielupe un tās daudzās pietekas, gan lielie purvi.
Pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu no dienvidiem ienākušie zemgaļi kļuva par Latvijas centrālās daļas iemītniekiem, dodot savas cilts vārdu Zemgalei - zemei, kuru tie izvēlējās par savu tēvzemi. Zemgaļi nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, uzbūvēja pirmos nocietinātos pilskalnus, piekopa amatniecību un tirdzniecību. Iespējams, ka senā hronikā pieminētā Zemgaļu osta atradās kaut kur pie Lielupes Jelgavas tuvumā. Varenākie zemgaļu administratīvie centri ir Tērvete, Mežotne, Dobele.
Jelgavas pilsētas sākums droši datējams ar 13.gadsimtu, kad Latvijas zemēs notika Romas pāvesta organizētie krusta kari. Pret krustnešiem zemgaļi sāka aktīvas cīņas 1219.gadā, kad Mežotnes zemgaļi pieņēma kristietību, bet Tērvetes zemgaļi ar savu vadoni Viestartu priekšgalā sāka bruņotu cīņu pret Rīgas bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni.
1225.gadā Viestarts ieradās Rīgā un apsolīja, ka kristīsies, bet tikai pirms nāves. Tika nodibināta Zemgales bīskapija, un Romas pāvesta sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms 1226.gada 21. martā par Zemgales pirmo bīskapu iecēla Lambertu. Modenas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225.gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements apstiprināja šādas tiesības, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265.gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils.
To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds von Menderns. Atskaņu hronikā teikts: «Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Šo pili nosauca par Mitove.»
Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavas pils bija svarīgs Livonijas ordeņa atbalsta punkts zemgaļu zemju iekarošanas laikā.
Līdz mūsu dienām nav saglabājies daudz ziņu par dzīvi pie Jelgavas vai Jelgavā Livonijas ordeņa valdīšanas laikā. Kad zemgaļi bija pakļauti, pilij bija galvenā loma Zemgales administratīvajā pārvaldē un karos ar Lietuvu. Pie pils Lielupes kreisajā krastā veidojās neliela pilsētiņa - miests. Kādā 1522.gada dokumentā minēts, ka pilsētai ir sava baznīca.
Livonijas kara laikā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561.gada 28. novembrī Viļņā ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē, kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem.
1562.gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts. Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts. Bija dzimusi Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semigalliae). Kopš 1566.gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568.gadā pēc veiktajiem remontdarbiem. Hercoga galmā 1576.gadā bija 113 personu, no tām 42 - latvieši. Līdz ar hercoga galma apmešanos Jelgavā uz pilsētiņu devās arī amatnieki un tirgotāji. Tolaik Jelgavas nami sarindojās gar divām ielām, bet pašu pilsētiņu apņēma mežs.
Jelgavā bija 80 - 90 namnieku, daži simti iedzīvotāju. Gothards Ketlers, būdams pilsētiņas patrons, 1573.gadā Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un ģerboni - kronēta brieža galvu uz sarkana fona. No hercoga Gotharda Ketlera paveiktajiem darbiem jāizceļ lēmums par 70 luterāņu baznīcu atjaunošanu vai uzcelšanu visā hercogistē, tai skaitā Zemgalē 28, bet Jelgavā divu - Svētās Trīsvienības un Svētās Annas baznīcu.
Svētās Trīsvienības baznīca bija pirmā jaunuzceltā luterāņu baznīca tā laika Eiropā, jo parasti protestanti izmantoja bijušās katoļu baznīcas. Lai vācu mācītāji ar latviešiem varētu labāk saprasties, iznāca pirmā grāmata latviešu valodā luterāņu mācītājiem «Enchiridion»
Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569.gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogistē varu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Polijas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. Hercogistes izlēņošana notika Polijas Seimā, kur visiem hercogiem bija jādod uzticības zvērests, pēc kura norisinājās investitūra jeb ievadīšana hercoga varā. Hercoga varu ierobežoja Polijas virskundzība un vietējās muižniecības privilēģijas. Likumus, kas skāra muižnieku intereses, vajadzēja apstiprināt landtāgos.
Muižnieki hercoga lēmumus varēja pārsūdzēt Polijas karalim. Līdz 1617.gadam vietējā zemes pārvalde saglabājās no ordeņa laikiem. Jelgava bija komtureja, bet pēc 1617.gada hercogisti sadalīja četrās virspilskungu tiesās. Jelgava kļuva par vienu no tām. Pēc 1617.gada muižnieku landtāgiem Jelgavā bija jāsanāk kopā divas reizes gadā.
Hercogs Jēkabs
Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks līdz 1795.gadam ir dažādu notikumu pilns. Jelgavu skar visi kari, kuros iesaistījušies Polijas karaļi. Vispostošākie ir kari starp Poliju un Zviedriju 17.gadsimtā. Jelgava tiek vairākkārt postīta, daudzi iedzīvotāji noslepkavoti un aplaupīti. Ar kara postu un tā sekām bija jāsaskaras gan hercogiem Frīdriham un Vilhelmam, gan viņu ievērojamākajam pēctecim hercogam Jēkabam.
Hercoga Frīdriha valdīšanas laikā tika izstrādāta Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme - t.s. Valdības formula un likumu krājums - Kurzemes statūti. Šo satversmi, ko izsludināja 1617.gada 18.martā, var uzskatīt par vienu no vecākajām satversmēm Eiropā. Hercoga Vilhelma dēls Jēkabs ir slavenākais no Ketleru dinastijas pārstāvjiem. Viņa valdīšanas laikā, neskatoties uz kariem starp poļiem un zviedriem, viņš mēģināja veiksmīgi realizēt merkantilisma laikam cienīgu politiku. Kolonijas Gambijā, Tobago, raktuves Norvēģijā, daudzu manufaktūru atvēršana Kurzemē un Zemgalē ir slavenākie no viņa darbiem.
1648.gadā ap Jelgavas pili uzcēla bastionus, vaļņus, arī ap Jelgavu uzcēla nocietinājumus. Tika uzmērīta pilsēta, izrakts dzeramā ūdens kanāls. 1660.gadā Jelgavā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve Mihaēla Karnala vadībā. Bet 17.gadsimta 70. gados Jelgavā bija jau 5000 iedzīvotāju.
Avots: www.jelgava.lv
Power Plate Jelgava
vasaras atlaides abonentiem 25-50%
Gaidam Tevi!
O.Kalpaka ielā 16.
Tālrunis 29229246 www.pavingrosim.lv
-tēlniecības darbi,
-akmens dārza un mājas interjerā,
- granīta apdares plāksnes,
-kapu pieminekļi,
-laukakmens apstrāde.
Jelgavā, Staļģenes ielā 77, tālr. 29236404
www.akmens.blogs.lv
