Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā 3

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Baiba Ralle.

Pārvalde atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu īpaši aizsargājamās teritorijās nobraukšana ārpus ceļiem ar jebkuru mehanizētu transportlīdzekli ir aizliegta.

Krosa motociklu riepu nospiedumi fiksēti dabas parkā “Milzukalns”, kā arī Ķemeru Nacionālā parka dabas pieminekļa “Krāču kalni” apvidū tālu prom no oficiālajiem autoceļiem. Patlaban liecību par pārkāpējiem pārvaldei nav, un vien retos gadījumos ir iespējams viņus notvert tieši pārkāpuma brīdī. Tādēļ atpūtnieki, sēņotāji, vietējie iedzīvotāji, kuri kļūst par pārkāpuma nejaušiem aculieciniekiem, aicināti fiksēt notiekošo foto un/vai video, pārvaldei sniedzot pēc iespējas precīzāku informāciju par pārkāpēju, pārkāpuma vietu un laiku.

“Pirms sēsties uz motocikla un bezrūpīgi ļauties braucienam pa mežu, būtu vērts pārliecināties, vai teritorijā šādas darbības ir atļautas. Ja vien teritorija nav atzīta par oficiālu mototrasi, nobraukšana no ceļa ar mehanizētu transportlīdzekli ir aizliegta. Bieži vien pārkāpēji pat neiedomājas, cik lielu ļaunumu viņu rīcība spēj nodarīt dabai. Piemēram, krosa motociklu riepu atstātās pēdas mežā uz daudziem gadiem sabojā meža zemsedzi,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.

Inspektors arī norāda, ka Ķemeru Nacionālais parks, tāpat kā citas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, dibināts ar mērķi aizsargāt un saglabāt teritorijas dabas daudzveidību, lai tā varētu kalpot sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. “Latvijā nacionālo parku apmeklētājiem paveras simtiem dažādu iespēju dabu baudīt daudz saudzīgākos veidos, nekaitējot šeit sastopamajām dabas vērtībām – lieliski palīdz daudzās tūristiem speciāli ierīkotās takas, laipas, velomaršruti un autoceļi,” uzsver K.Lapiņš.

Ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tostarp automašīnām, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, nobraukt no ceļiem un pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm ir aizliegts visās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī mežos.

Par aizlieguma neievērošanu Dabas aizsardzības pārvalde ierosina administratīvā pārkāpuma lietvedības procedūru un var piemērot 30–700 eiro lielu sodu.

Ziņot par pārkāpējiem var, rakstot uz e-pastu daba@daba.gov.lv.


Foto: daba.gov.lv

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Resnais

Krāču kalns jau vien ir turpat pie oficiālā autoceļa. Bet pie tās braukāšanas ir novedusi visautļautība un nesodāmības sajūta. Jebkurā gadījumā policija ieradīsies pēc pāris stundām, ja vispār atbrauks, pašvaldībnieki pagastā ir divi un viens no tiem ir atvaļinājumā vasaras periodā. Kaut kādai dabas pārvaldei vispār nav atļauts apturēt transportlīdzekli. Līdz ar to, var mierīgi gāzt pa mežiņu.

pirms 11 mēnešiem, 2018.08.20 09:14

bamslis

nav atbildīgas personas kas tos spraģus paņemtu ai sprandas , tas ir pofigisms no pašvaldības puses un pličiem . Par ko saņem naudu nodokļu maksātāju ?

pirms 11 mēnešiem, 2018.08.20 11:53

vārds

Trosīte starp kokiem nevar palīdzēt?

pirms 11 mēnešiem, 2018.08.21 09:25

Citas ziņas