Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latviešu dejas Albānijā (FOTO)

Maija sākumā tautas deju ansamblis “Diždancis” devās uz Albāniju, lai starptautiskajā folkloras festivālā “Aulona Inter Folk Festival” parādītu latviešu atraktīvākās tautas dejas, “Diždancim” raksturīgo azartisko izpildījumu, tradicionālos tautas tērpus un, protams, iepazītu Balkānu pussalas dienvidniecisko šarmu un dabas skaistumu.

Festivāls norisinājās jau desmito reizi, ik gadu atklājot tūrisma sezonu otrajā lielākajā Albānijas ostas pilsētā – Vļorā (Vlorë). Festivāla pilsētā ieradāmies vēlā vakarā, kad bija jau satumsis un pilsētu izgaismoja vien Adrijas jūras piekrastes kafejnīcu gaismas, tieši tāpēc nākamās dienas rīta skats pa logu – gleznainie kalnu masīvi, tirkīzzilais jūras ūdens un balto smilšu pludmale – raisīja patiesu sajūsmu un tapa skaidrs, ka nedēļa Albānijā noteikti būs lieliska. 

Festivālā piedalījās dejotāji no Bulgārijas, Itālijas, Grieķijas, Slovākijas, Kosovas, Ķīnas, kā arī mājinieki albāņi. Trīs festivāla gājienos un trīs koncertos ar deju soļiem, tradicionālo instrumentu spēli, tērpiem dalībnieki paguva atklāt savas valsts kultūru un temperamentu. Paspējām baudīt arī pludmales priekus, ķert Albānijas siltos saules starus un piedalīties izbraucienos pa kalnaino piekrastes pilsētu. 
Jau festivāla laikā ievērojām, ka vietējie iedzīvotāji  lielākoties ir slaidi cilvēki, ko sākām skaidrot ar albāņu ēšanas paradumiem, proti, katrā ēdienreizē mums vispirms pasniedza svaigos salātus, tikai pēc tam galdā liekot kārtīgu porciju ar gaļu un pavisam nedaudz kartupeļiem. Šķiet, ka albāņi zina pareizās proporcijas, un droši vien šo albāņu virtuves iezīmi arī mums derētu aizgūt. Albāņi ir ne vien slaidi, bet noteikti jāmin viņu viesmīlība un sirsnība – kādā piekrastes āra kafejnīcā bārmenis, ieraugot mūsu dejotājas smilšainās kājas, steidzās pēc ūdens pudeles, lai ātrāk tās noskalotu! Neliels apjukumus, bet tomēr patīkams un gana neparasts žests.

Pēc festivāla devāmies iepazīt citas Albānijas pilsētas. Mūsu ceļojuma nākamais mērķis bija dienvidu ostas pilsēta Sarande, no kuras rokas stiepiena attālumā atrodas Grieķijas sala Korfu. Apmeklējām arī Sarandes tuvumā esošo antīkās pasaules kompleksu Butrinti, kas iekļauts UNESCO  pasaules mantojuma sarakstā.

Savukārt Gjirokastra, kas arī iekļauta UNESCO sarakstā, apbūra ar vecpilsētām raksturīgo šarmu – senas ēkas, mazas mājiņas un viesnīcas, kas greznotas ar krāšņiem puķu podiem un ieskautas rožu stādījumos un ziedošos krūmu puduros.
Izrādās, festivāla organizatori arī pēc festivāla nespēja aizmirst mūsu skaistās meitenes, tāpēc Gjirokastras mājīgajā viesnīcā tikām sagaidītas ar glāzi vīna. 

Ceļojumu noslēdzām Tirānā – Albānijas galvaspilsētā, kura vēl aug un attīstās. Jāatzīst, ka Rīga attīstības ziņā ir pakāpusies vairākus soļus uz priekšu un tieši tāpēc ar piedzīvojumu un skaistu iespaidu bagāžu bija prieks atgriezties mājās.

Albānija ar kalnaino reljefu, gleznainajām piekrastes pilsētiņām un zilajām pludmalēm noteikti ir apmeklēšanas vērta. Pateicamies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam.


Ieva Liepniece, “Diždanča” dejotāja

Foto: no kolektīva albuma

Pievieno komentāru

Ceļojumi