Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

19. un 20. gadsimta mijā Jelgavai Lielupes kreisajā krastā kļuva par šauru (FOTO) 1

«Es dzīvoju Pārlielupē,» tā atbildu draugiem un paziņām, kad viņi jautā par manām mājām. Tās ir Jelgavā, Lielupes labajā krastā, RAF daudzdzīvokļu namu masīvā. Bet kas tieši ir Pārlielupe pilsētas 750 gadu ilgajā vēsturē? Dzelzs vīriņš – vēja rādītājs virs vecā rātsnama tornīša – droši vien varētu pastāstīt, kā 19. un 20. gadsimta mijā pilsēta sāka izplesties arī Lielupes labajā krastā. Taču tas dzelzs vīriņš no 1944. gada jūlija posta dienām Jelgavā vairs nav saglabājies, un stāsts ir jāsāk man, vēsturniekam, kurš nostrādājis pilsētas muzejā no 1959. līdz 2010. gadam un arī pensijā turpina pētīt savu dzimto pilsētu.  

Vairākus gadsimtus Jelgavu ar Liel­upes labo krastu pie pils vienoja plosta tilts, no kura gāja ceļi uz tuvākās apkārtnes muižām un tālāk uz Rīgu. Pastāvīgs koka tilts tika uzbūvēts vien 1926. gadā, kad arī atklāja Jelgavas Cukurfabriku. Tiesa, 1868. gadā jau bija tapis pirmais dzelzceļa tilts pār Lielupi un 19. gadsimta deviņdesmitajos gados tika uzbūvēts arī otrais. 

20. gadsimta sākumā iznākošais Jāņa Čakstes rediģētais laikraksts «Tēvija» rakstīja, ka ceļu satiksmes dalībniekiem par plostu tilta lietošanu bija jāpērk biļete. Turklāt, iebraucot Jelgavā, «zastavā» jeb sardznē pie Sniķes kroga «tilta nauda» bija 11 kapeikas, bet izbraucot – septiņas kapeikas. Fūrmaņiem pienācās neliela atlaide – sešas kapeikas par zirgu. Par Sniķes krogu var piebilst, ka ceļinieki, izbraucot no Jelgavas, tur ieturējās pirms tālākā ceļa. Līdzās krogam hercogu laikos bija izbūvētas arī vējdzirnavas, ko 1898. gadā nopostīja ugunsgrēks. 

1939. gadā piecu mēnešu laikā 1926. gadā būvētā koka tilta vietā tapa betona tilts pār Lielupi. Togad tika uzbūvēts arī betona tilts pār Driksu (līdz tam tur kalpoja Pirmā pasaules kara laikā Vācijas ķeizara Vilhelma II 1916. gadā atklātais koka tilts). Abi tie tika nopostīti Otrajā pasaules karā. No pirmā Lielupes betona tilta palicis pāri mūra gabals, ko var redzēt pašā Lielupes krastā apmēram piecdesmit metru augšpus tilta. Tieši tajā vietā, kur 2011. gada martā divi ļoti drosmīgi Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi Gatis Felsbergs un Artūrs Kairovs izglāba ledū ielūzušu tēvu ar bērnu.     

Visu rakstu lasiet piektdienas, 24.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 1

idiš

paldies godmaņjockem par cukurenes iznīcināšanu , savādāk nebūtu izdevīga plača koloradņiku 'vagonu un tanku '' rūpnīcai .

pirms 3 gadiem, 2015.04.28 05:13

Citas ziņas