Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ādolfa Alunāna dzimšanas dienā atceras arī Raini un Aspaziju (FOTO) 1

Sestdienas vakarā, Ādolfa Alunāna 167.dzimšanas dienas priekšvakarā, Ā.Alunāna Jelgavas teātra saime pulcējās Alunāna parkā pie latviešu teātra tēva pieminekļa, lai, kā allaž, godinātu viņa ieguldījumu teātra mākslas un latviešu dramaturģijas attīstībā.

Piemiņas sarīkojumā, ko vadīja Ādolfa Alunāna muzeja vadītāja Maija Matisa, Jelgavas domes vārdā ziedus nolika domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Uzstājās arī teātra direktors Arvīds Matisons, režisore Lūcija Ņefedova un pašvaldību darbinieks Gunārs Kurlovičs, kurš 1998. gadā, kad Ādolfam Alunānam atzīmēja 150 gadu jubileju, līdzdarbojās, lai iedibinātu tradīciju teātra tēva dzimšanas dienās Jelgavā rīkot amatierteātru festivālu. Tas bija veltīts latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem. Šoreiz teātra tēva jubileja tika atzīmēta šaurākā lokā ar vienu izrādi – Lūcijas Ņefedovas iestudēto Māras Svīres traģikomēdiju «Strazdu krogs un divas mājas pilsētā», ko Jelgavas kultūras namā izrādīja Ādolfa Alunāna teātris. 

Šogad, tā kā jau sākusies gatavošanās latviešu teātra tēva 170.jubilejai, ko 2018.gadā paredzēts nosvinēt ar vērienu, Ādolfa Alunāna 167.dzimšanas diena tika nosvinēta bez īpaša pompa, tomēr neizpaliekot īstai sirsnībai.

Ādolfa Alunāna dzimšanas dienu (latviešu teātra tēvs dzimis 1848. gada 11. oktobrī) Jelgavas teātra ļaudis allaž centušies nosvinēt pienācīgi. Daudzus gadus šim notikumam par godu jelgavniekus priecējušas ne tikai pašmāju, bet arī citu amatierteātru izrādes, rīkots festivāls «No aktiera nāk joki».

Svinībām par godu pēcpusdienā Jelgavas kultūras namā teātris izrādīja galvenās režisores Lūcijas Ņefedovas iestudēto Māras Svīres traģikomēdiju «Slazdu krogs un divi nami Rīgā», bet vakarā pie Ā.Alunāna pieminekļa tika atdots gods ne tikai latvju teātra tēvam un dižajam jelgavniekam, bet arī diviem šī gada lielajiem jubilāriem – simt piecdesmitgadniekiem Rainim un Aspazijai. Skanēja fragmenti no  Ā.Alunāna Jelgavas teātrī šogad iestudētās Saulcerītes Vieses un Jūlija Bebriša dokumentālās drāmas «Zvaigzne iet un deg, un…», kuras pamatā ir 1894. gadā aizsākusies Aspazijas un Raiņa sarakste, kas visintensīvāk izvēršas Raiņa trimdas laikā Pleskavā un Slobodskā.  

Atgriežoties pie Ādolfa Alunāna, viņš bija gan dramaturgs, gan režisors, gan arī aktieris. No 1866. līdz 1870. gadam viņš spēlēja Pēterburgas un Rēveles vācu teātrī. 1869. gadā Rīgas Latviešu biedrības pamatakmens iesvētīšanas svinībām iestudēja viencēlienu «Paša audzināts», kas ir pirmais latviešu oriģināllugas iestudējums. No 1870. līdz 1885. gadam vadīja Rīgas Latviešu biedrības teātri, kur izveidoja pirmo patstāvīgo latviešu aktieru trupu. Teātra vajadzībām Ā.Alunāns sarakstījis daudz asprātīgu un jautru lugu, to skaitā «Mucenieks un muceniece», «Bagāta brūte», «Džons Neilands», «Mucā audzis», «Brencis un Žvingulis», «Seši mazi bundzenieki», «Visi mani radi raud», «Draudzes bazārs» un citas. Ā.Alunāns rakstos aizstāvēja tautas izglītību un gara gaismu, kritizēja t.s. kārkluvāciešus un atklāja latviešu sabiedrības dzīvi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. 

Kopš 19. gadsimta 80. gadu beigām Ā.Alunāns dzīvoja un strādāja Jelgavā, kur vadīja savu teātri. Miris 1912.gada 5.jūlijā Jelgavā, apbedīts Jāņa kapos, kur 1913. gadā tika uzstādīts piemineklis (tēlnieks B.Dzenis). Filozofu ielā 3 atrodas Ā.Alunāna memoriālais muzejs, kas dibināts 1978.gadā.


Foto: Maksims Šaldajevs

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Valodiņa

Kurš no abiem cienījamiem kungiem neprot locīt vārdu "pompa"?

pirms 2 gadiem, 2015.10.11 13:36

Citas ziņas