Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar saknēm novadā

Šoruden pārmaiņas notikušas Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta daļas Kultūras nodaļā – darbu sākusi jaunā vadītāja Evita Poča, savukārt par Ozolnieku Tautas nama direktori iecelta tā līdzšinējā direktores vietniece Madara Griba.

Sāk ar budžeta plānošanu
Evita Poča darbu pašvaldībā uzsāka pirms pusotra mēneša – 15. oktobrī. Kā informē pašvaldības pārstāve Evita Kairiša, viņa atzīta par piemērotāko šim amatam starp 17 pretendentiem. “Darbu esmu sākusi tādā aktīvā laikā, jo jāķeras klāt budžetam, kas ir atbildīgs izaicinājums, un jāsāk plānot lielos nākamā gada pasākumus. Tā kā nākamgad ir Dziesmu svētki, Latvijas simtgade, jāplāno ļoti laicīgi, jo mākslinieki ir uz izķeršanu,” atklāj jaunā kultūras dzīves vadītāja.

Evita Poča nāk no Ozolniekiem. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi starptautisko kultūras sakaru specialitāti. Zināšanas likumdošanā un tiesībās papildinājusi Juridiskajā koledžā. Vairāki gadi aizvadīti Rīgā, strādājot starptautiskā uzņēmumā finanšu un loģistikas jomā un poļu valodas tulka amatā. “Mani paņēma poļu valodas zināšanu dēļ, kaut gan ekonomikā un ciparos tad vēl pieredzes nebija. Aizgāju vairāk uz finanšu jomu, bet kultūra joprojām vilka, tāpēc organizēju pasākumus, kāzas,” stāsta Evita Poča.

Ar laiku gribējies strādāt tuvāk mājām, ģimenei. Kļuvusi par vadītāju SIA “Viesu līči”, paralēli turpinot organizēt pasākumus. Tad nolēmusi piedalīties konkursā uz Kultūras nodaļas vadītāja amatu. “Esmu Ozolnieku iedzīvotāja ar saknēm novadā. Prezentēju savu vīziju, kā es redzu Ozolniekus un ko varētu darīt vēl. Te nu es esmu,” viņa saka.

Kultūra arī ārpus centra
Evitas Počas skatījumā jādomā, kā rosināt iedzīvotājus vairāk iesaistīties kultūras dzīvē, dažādojot līdzšinējo pasākumu klāstu: “Tā kā mūsu jaunieši īsti negrib apmeklēt kultūras iestādes, varbūt kultūru varētu nest tuvāk viņiem, iespējams, rīkojot vairāk āra pasākumu. Pagājušajā gadā labi veicās ar brīvdabas kino. Var arī piemērot telpas kino rādīšanai. Nākamā gada lielie pasākumi jārīko tā, lai būtu interesanti arī jaunajai paaudzei un, protams, pieejamāki senioriem. Jāorganizē vairāk brīvdabas pasākumu – cilvēkiem patika Baltā galdauta svētki. Novada svētkus arī var veidot vairāk pieejamus visām vecuma grupām.”

Tāpat jādomā par pasākumiem ārpus novada centra. “Cilvēki Emburgā un Garozā ir stipri tālu no mums. Jādomā, kā piesaistīt cilvēkus Ānē, lai viņiem nav jābrauc uz centru. Tur diezgan aktīvi darbojas kultūras nams, atjaunots un skaists. Garozā kultūras nama nav, bet tur var notikt āra pasākumi. Brankās nav lielākas zāles, meklējam mazas telpiņas, kur cilvēkiem pulcēties, lai visi pasākumi nav koncentrēti tikai Ozolniekos,” iecerēs dalās Evita Poča. 

Komanda iepazīta
Lielākais izaicinājums vadītājai šobrīd ir iepazīšanās ar darba vidi. “Kultūras nodaļa nav tikai tā, kas organizē pasākumus, – daudz kas ir jāplāno finansiāli, tas pats budžets. Pašvaldībā neesmu strādājusi, pašlaik galvenais – saprast sistēmu. Pareizi rīkoties, lai attiecīgais dokuments nonāktu tur, kur tam jābūt, un lēmumi tiktu pieņemti pareizi.”

Savu komandu viņa jau iepazinusi. “Ar komandu, vadošajiem darbiniekiem iepazinos pirmajā nedēļā. Veidojot budžetu, arī sanāk tikties un uzklausīt gada plānus un vērtējumu. Pirmajā nedēļā apbraukāju visus kultūras namus, bibliotēkas – manā pārziņā ir piecas novada bibliotēkas. Bija svarīgi saprast viņu vēlmes un vajadzības. Gribas nedaudz atdzīvināt muzeju,” iecerēs dalās Evita Poča. “Mūsu skolu, bērnudārzu audzēkņiem muzejs šķiet vienmuļš un ne tik interesants. Tāpēc runājām ar muzeja krātuves glabātāju, kādā veidā mēs to varētu veidot saistošāku mazajiem apmeklētājiem. Varbūt var izvietot citādas ekspozīcijas, lai cilvēki brauktu skatīties. Ozolnieku vēsture, protams, ir laba lieta un vajadzīga, bet jādomā par cilvēku piesaisti.”

Vēlas jauniešu teātra studiju
Novada iedzīvotāji iesaistās dažādos pašdarbības kolektīvos – dzied, dejo, spēlē teātri, muzicē, zīmē, apgūst fotogrāfijas mākslu. “Ļoti labā līmenī mums ir teātris, tāpat senioru deju kopa “Ozolnieki” ir viena no labākajām Latvijā savā vecuma grupā. Protams, daļu dalībnieku mums noņem Jelgavas kolektīvi – jauniešu deju grupas mums īsti nav, jo Jelgavā darbojas “Benefice”, “Intriga”, “Vēja zirdziņš”, kas ir ar savu vēsturi. Domāju, mūsu niša ir teātris, deju kopa un koris, kas labus panākumus guvis skatē un ar kuru brauksim arī uz Dziesmu svētkiem. Tiešām prieks, ka šogad “Līga” sasparojusies, nākuši klāt dziedātāji. Ar Jelgavas novadu dalām kori “Svīri”, kur lielākā daļa dziedātāju ir no Salgales pagasta. Gribam izveidot jauniešu teātra studiju, kas varētu pievienoties mūsu amatierteātrim kādā izrādē. Jaunieši mums ir. Tāpat mums ir muzikālais teātris “Nianse”. Mēs labi sadarbojamies ar jauniešiem. Orķestris “Zelmeri Pro” arī mēģina mūsu telpās. Cik telpas atļauj, tik atbalstām kolektīvus. Arī tālāk novadā ir sieviešu deju grupas – “Garroze” un “Čaukstenes”. Dāmas ir aktīvākas, tur neko nevar darīt. Viņas iestudē dejas, uzstājas arī citur Latvijā. Pašdarbības kolektīvi jau ir tā mūsu bagātība, ko varam pasākumos parādīt,” ar savējiem lepojas Evita Poča.

Lielāko nākamā gada pasākumu plāns jau iezīmējies. Gada sākumā tiks sveikti Ozolnieku novada Gada cilvēki. Nepārspīlējot daži pasākumi būs veltīti Latvijas simtgadei. “Piedalos Latvijas kultūras vēstnieku apmācības programmā, kur ļoti daudz tiek runāts par simtgadi, kā to prezentēt, kā ieviest savā novadā. Protams, pāris pasākumu mēs tam veltīsim,” atklāj Kultūras nodaļas vadītāja. Jau tradicionāli tiks svinēti Baltā galdauta svētki, savukārt gada otrajā pusē novads turpinās veidot šogad iedibinātās 18. novembra svētku tradīcijas. Tāpat plānoti vairāki brīvdabas pasākumi. “Par novada svētkiem vēl nevaru atklāt, lai ir pārsteigums, bet prieks, ka pie mums brauc arī lielāki mākslinieki.”

Pievērsīsies tradicionālajiem svētkiem
Ozolniekos ieceres tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar Ozolnieku Tautas namu, par kura direktori kļuvusi līdzšinējā direktores vietniece Madara Griba. Pārtraucot darba attiecības ar līdzšinējo direktori Ritu Baronu un izvērtējot Madaras Gribas pieredzi un līdzšinējo darbību, deputāti lēmuši viņu apstiprināt amatā. “Tas man bija pārsteigums, negaidīju. Bet darīts Ozolniekos ir daudz, strādājusi esmu, mani pazīst,” teic Madara.

Pēc izglītības kultūras menedžere un teātra režisore dobelniece par Ozolnieku Tautas nama direktores vietnieci kļuva 2014. gada janvārī. “Pēc augstskolas nekad nevar īsti izplānot, kur ceļi aizvedīs. Meklējot darbu, iepazinos ar Ritu, vārds pa vārdam, palīdzēju ar scenārijiem, kādu pasākumu – līgumdarbiem. Kultūrā, kā zināms, brīvas darba rokas ne vienmēr ir. Tas bija brīdis, kad Ozolniekos veidojās Kultūras nodaļa, bija nepieciešams vēl viens kultūras cilvēks,” atminas Madara Griba.

Līdzšinējo kultūras dzīvi Ozolnieku Tautas namā viņa vērtē kā aktīvu. “Ir notikuši pasākumi, cilvēkiem ļoti daudz kas bijis piedāvāts. Par nākotni domājot – kultūras iestādei jāiet roku rokā ar sabiedrību, tās vēlmēm. Jāskatās pieprasījums,” viņa uzsver. Jādomā arī par latviešu tradicionālo svētku svinēšanu. “Tā ir daļa no latviešu tautas identitātes, ar ko mēs atšķiramies. Taču jautājums ir, kādā veidā šos svētkus pavērst, lai nav tā, ka Lieldienās un Mārtiņos notiek viens un tas pats, bet pati svētku būtība paliek otrā plānā. Kopumā kultūras dzīve Ozolniekos bijusi pietiekami krāsaina un dažāda. Pārējais jau ir nianses, kā kultūras procesus veidot tā, lai tie vēl vairāk aizietu pie cilvēkiem, lai vēl vairāk iekļautu visas paaudzes – no maza vecuma līdz senioriem. Svarīgi, lai ikviens, kurš atnāk uz tautas namu, var atrast sev ko piemērotu.”

Jelgava nav konkurente
Madara Griba novērojusi, ka iedzīvotājiem patīk profesionāli un sabiedrībā zināmi mākslinieki, šādus pasākumus tad arī apmeklē biežāk. Tomēr citkārt, lai arī mākslinieks pazīstams, zāle nesanāk pilna. Un tas jau atkarīgs no dažādiem apstākļiem – no citur notiekošām aktivitātēm, katra paša iecerēm, kā pavadīt dienu. Taču Madara Griba pārliecināta, ka jebkuru pasākumu var izveidot interesantu, un tas atkarīgs no organizatoriem. “Ja pasākumu radām tādu, ka cilvēkiem tas šķiet saistošs, viņi atnāks. Jāiegulda gan sirds, gan dvēsele, lai pašam patiktu un lai arī pats gribētu to apmeklēt,” viņa skaidro.

Ne Jelgavu, ne Rīgu ar to piedāvāto kultūras pasākumu klāstu jaunā tautas nama vadītāja neuzskata par konkurentēm. “Drīzāk tas ir dzinējspēks – šeit visam jānotiek kvalitatīvi. Rīga un Jelgava ir pavisam citi mērogi, mēs nevaram sevi tām pielīdzināt. Daudz ko arī nevaram atļauties mazās zāles dēļ. Tautas namam jārada sava kultūra, jānāk ar savu piedāvājumu. Ir jāmeklē ceļi, kā Ozolniekos kultūru padarīt tādu, ka cilvēki labprāt apmeklētu pasākumus,” viņa uzsver.

Arī Madara Griba slavē vietējos pašdarbības kolektīvus: “Kolektīvi katra novada kultūras dzīvei piešķir personiskāku skanējumu. Tie ir mūsu kultūras balsts. Skatēs mūsu kolektīviem parasti ir labi rezultāti, novēlu un ceru, ka tā būs arī nākamajā gadā un viņi izbaudīs Dziesmu un deju svētku gadu. Vadītāji mums ir ļoti profesionāli, ar pieredzi. Ir arī jauni vadītāji ar svaigām idejām, jaunības spēku. Ar saviem kolektīviem varam lepoties, prieks skatīties un baudīt.”

Nākamajā gadā jaunā tautas nama vadītāja Ozolniekos sola plašu pasākumu klāstu, tai skaitā gan profesionālas, gan amatierteātru izrādes, koncertus. “Kā jau katru gadu, plānojam daudz pasākumu. Darīsim visu, lai tautas nams būtu cilvēku apmeklēts un iecienīts,” tā Madara Griba.


Foto: Raitis Puriņš
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas