Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«AvanTūristi» laisku sauļošanos «bīčā» aizstāj ar piedzīvojumu meklējumiem

Sērfot Atlantijas okeānā, kāpt Ziemeļāfrikas augstākajā virsotnē, kamieļu mugurās iekarot Sahāras tuksnesi, divarpus kilometru peldēt pa alām jeb Āfrikas garāko pazemes upi, izzināt senās pilsētas, meklēt minerālus un fosilijas – to jau divus gadus Āfrikā piedāvā piedzīvojumu kompānija «AvanTūristi», ko vada jelgavnieks Edgars Ivanovs.

Beidzamos divus gadus atvaļinājumos Latvijā un Jelgavā Edgars uzturējies tikai apmēram mēnesi. Dzīvojot Marokā un tur vadot tūristu grupas, viņam Latvijas un Jelgavas netrūkstot nemaz. Tas gan varbūt esot tikai pagaidām, jo savos 28 gados Edgars jau ir apzinājies to, ka ar laiku cilvēkā kaut kas mainās. 

Skolas gados Jelgavā Edgars labi mācījās matemātiku un eksaktos priekšmetus, brauca uz krievu valodas olimpiādēm. Tiesa, pamatskolas beigās viņam bijusi uzvedības krīze, kad viņš skolā bija kļuvis sliktais un vainīgais (nereti arī nepelnīti). Taču to izdevās pārvarēt, nomainot skolu – vidusskolā pārejot uz Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

No bērnības deviņdesmito gadu sākuma Jelgavā Edgaram atmiņā palicis kāds piedzīvojums turpat pie mājām Ganību ielas rajonā. Reiz, daudzdzīvokļu namu masīvā pastaigājoties ar tēva draugu, zēns nonāca Jelgavas lidlaukā. Tur tobrīd nesteidzīgi darbojās deltaplānu būvētājs un pieredzējušais to vadīšanas instruktors Nikolajs Spirins. Pēkšņi viņš piedāvāja otrklasniekam pacelties gaisā ar deltaplānu. Zēns tūlīt teica: «Jā!» Apjukušais tēva draugs, kurš bija vecpuisis un no bērniem maz ko saprata, neiebilda. Pēc maza brīža klusas sajūsmas pilnais zēns uz savu dzimto pilsētu paskatījās no 150 metru augstuma. Vienīgā bēda, ka nebija līdzi fotoaparāta. Ne mājās, ne arī klasesbiedri jau tā pa īstam neticēja, ka notikušais bija īstenība.

Mācoties vidusskolā, Edgars divatā ar draugu devās savā pirmajā piedzīvojumu ceļojumā. Nopirkuši lēto aviobiļeti, viņi nokļuva Vācijā un pēc tam dažādos veidos, ieskaitot «stopēšanu» un pārgājienus kājām, atgriezās mājās. Naktis ceļotāji pārlaida «zem zvaigznēm» mugursomā līdzpaņemtajā guļammaisā. «Aprīlī vairs nebija ļoti auksts – nekas ekstrēms,» atceras Edgars. Mērķis toreiz bijis ļoti vienkāršs: aizbraukt kaut kur tālāk, meklēt kā latviešu pasakā kaut ko, nezin ko un beigu beigās atgriezties mājās. Ceļā visādu notikumu netrūka. «Ar piedzīvojumiem ir ļoti interesanti. Tie parasti nāk no tās puses, kur to vismazāk gaidi,» saka Edgars.  

Kopš skolas gadiem viņš ir trenējis savu izturību, piedalījies Latvijā rīkotajos masu skrējienos un bieži vien uz mācībām Rīgā no Jelgavas braucis ar velosipēdu. 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 1. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto no Edgara Ivanova albuma

Pievieno komentāru

Citas ziņas