Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Dakota» un Edvīns Zariņš uzticīgi «savai spēlei» 6

Dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors Edvīns Zariņš rīko savas sešdesmitgades koncerttūri. Jubilāri ar programmu «Mana spēle» 16. aprīlī viesosies arī Jelgavas kultūras namā.

Satriecošs fakts viņa paaudzes «puikām» (pie kuriem ar pavisam nelielu nobīdi var pieskaitīt arī šo rindu autoru), kas, šķiet, vēl tikai vakar uz Latvijas mēroga kulta grupas «Dālderi» uzstāšanos bija gatavi doties ne uz Bausku vien.

Diemžēl esam jau pieradināti «Dālderus» klausīties vairs tikai sen tapušos ne pārāk kvalitatīvos kasešu ierakstos, bet, ja grib arī kvalitāti, jāklausās lieliskais radiouzvedums «Nāc pie puikām!», ko dažkārt Latvijas Radio pārraida vēl šobaltdien.

Tikmēr «Dālderu» E.Zariņš nenoiet no skatuves jau vairāk nekā 40 gadu, no kuriem 18 paguvis aizvadīt ar grupu «Dakota», kas izdevusi trīs «ejošus» albumus, bet par godu abām dzimšanas dienām līdz ar tūres sākumu nāk klajā ar ceturto.

Latvijas tūre, «Dakotas» jaunais albums, grupas un paša jubilejas – iemeslu gana, lai dažas dienas pirms koncerta Jelgavā runātu ar visu pasākumu galveno vaininieku Edvīnu Zariņu.

– Salīdzinot ar citām grupām, kas tagad svin vienu jubileju pēc otras, jūs īpaši nekoķetējat un diezgan skaidri liekat noprast, ka galvenais jubilārs jau ir pats Edvīns Zariņš ar saviem apaļajiem 60 (jau vai tikai?), nevis «Dakota» ar pilngadības svētkiem. Vai varat īsi raksturot, kā šajos 60 (precīzāk – vairāk nekā 40 skatuves gados) mainījusies publika? Jums taču nācies spēlēt gan tīņiem, kas tagad ir vectētiņi, gan pašreizējiem padsmitniekiem, un par kārtību koncertos gādājuši gan miliči, gan policisti.
Par maniem 60. Paskatoties uz mazbērniem – jau? Paskatoties uz «Dakotas» publiku – tikai? Publika nemainās, jo tās meitenes, kas tagad jau vecmāmiņas un kam toreiz patika tas, ko esmu darījis, ir klausījušās «Dālderus» un līdz ar viņām tie skanējuši, arī auklējot bērnus un mazbērnus.

Vārdos tas ir grūti formulējams, bet tā ir īpaša sajūta, kas man nāk līdzi no tiem laikiem, kad nedomājām par to, cik nopelnīsim, kā izdzīvosim un vai būsim slaveni un pazīstami. Es ļoti mīlu publiku, kam spēlēju, un citādi nedrīkstētu būt, jo klausītājs un skatītājs ir vienīgais soģis un slavinātājs, kas pacels vai nogremdēs. 

Es domāju, ka nav būtiskas atšķirības starp šo laiku un 20. gadsimta astoņdesmito gadu tīņiem. Katram laikmetam savas vērtības. Toreiz «hard rock», «panck rock», «pop rock», tagad «Hip-hop», «R&B» un tamlīdzīgi. Arī ģērbjamies dažādi un uzvedamies dažādi. Tā ka nekas jau nav mainījies un «viss vēl būs un viss vēl nokārtosies...».

Visu interviju lasiet otrdienas, 14.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Ronalds Šulcs un no personīgā albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Dačuks

Mīļie, jelgavnieki!

Izmantojiet šo iespēju-apmeklēt Dakotas koncertu!!!
Koncerti Bauskā bija ļoti, ļoti labi!

pirms 3 gadiem, 2015.04.14 15:15

Tornis

Tu tak esi daunis, nevis profesors, ja tā vari izteikties par mūziku. Katram cilvēkam ir sava gaume, kas nav noniecināma tikai tāpēc, ka tev viņa ir atšķirīga. Iespējams, ka tava mūzikas gaume ir reāli tizla.

pirms 3 gadiem, 2015.04.15 10:48

LIELISKI!!!

Bijām koncertā Rīgā, fantastisks koncerts! Brauksim arī uz Jelgavu!

pirms 3 gadiem, 2015.04.15 16:03

No malas

Vnk superīgs koncerts.Vai papildus koncerts nebūs Jelgavā?

pirms 3 gadiem, 2015.04.16 23:17

Citas ziņas