Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekspozīcija «Dziesma» 2016. gada pavasarī iecerēta kā Rakstniecības un mūzikas dāvana LR 100 gadu jubilejā

Situāciju, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) slēgts rekonstrukcijas dēļ, tā darbinieki neizmanto, laiski atpūšoties, bet gatavo jaunas ekspozīcijas, ar ko iepriecināt apmeklētājus pēc paredzamās jaunatklāšanas 2016. gada pavasarī.

Rekonstrukcijas laikā muzeja darbinieki arī piedāvā Latvijas skolām, bērnudārziem vai kultūras centriem uzņemt muzeja ceļojošās nodarbības un ceļojošās izstādes savās telpās.

Bijušas arī ar tradicionālo priekšstatu par muzeju gluži nesaistāmas aktivitātes – Jura Alunāna dzimšanas dienā 13. maijā Rakstniecības un mūzikas muzejs svinēt valodu aicināja kultūras vasarnīcā «Esplanāde 2014», kur notika dzejas un repa sacīkstes.

Pamatojoties uz dziesmas un dziedāšanas tradīcijas nozīmību Latvijas kultūrā, viena no jaunās ekspozīcijas galvenajām sastāvdaļām solās būt «Dziesma», kuru plānots atklāt 2016. gada pavasarī līdz ar rekonstruēto muzeja ēku.

Tomēr tas nebūs Krišjāņa Barona Dainu skapis, uzsver muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Inga Surgunte. Vismaz ne etnogrāfisks materiāls tā tradicionālajā izpratnē.

– Bet kaut kādā mērā turpināsiet Krišjāņa Barona sākto dziesmu krāšanas tradīciju?

Inga Surgunte, Komunikācijas nodaļas vadītāja:
Ekspozīcijas struktūra tiks veidota, Latvijas dziesmu vēsturi stāstot caur mūsdienu cilvēka dzīves ritējumu. Līdzīgi kā Krišjāņa Barona tautasdziesmu kārtojumā, ekspozīcijā cilvēks piedzims, augs, izies cauri noteiktai sociālajai pieredzei, ieaugs savas kopienas mantojumā un kļūs jau par nākamās paaudzes bāzi. Līdz ar to šodienas Latvijas iedzīvotāju iesaiste ekspozīcijas izveidē ir ļoti nepieciešama.

Aija Lūse, Mārketinga nodaļas vadītāja:
Lai uzzinātu pēc iespējas daudzveidīgāku mūsdienu Latvijas iedzīvotāju pieredzi, muzeja darbinieki šovasar dodas izbraukumos uz dažādām pilsētām, kur veic gan ielu aptaujas, gan sadarbībā ar vietējām kultūras iestādēm organizē tikšanās ar iedzīvotājiem. Pagājušajā nedēļā bija tikšanās Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā, 12. augustā muzejs viesojās Jelgavā, 19. augustā Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāvji tiksies ar Liepājas iedzīvotājiem, savukārt 26. augustā mēros ceļu uz Cēsīm. Nu un, protams, noslēgumā paredzēts arī pasākums Rīgā.

Aivars Madris, projekta vadītājs:
Ar aptauju un interviju palīdzību centīsimies noskaidrot, cik pamatoti ir tādi tradicionāli (arī klišejiski) apgalvojumi kā: latvieši ir dziedātāju tauta; latviešu kori ir Latvijas «Nokia»; dziesmotā revolūcija ļāva atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un citi. Ar dziesmas vēstures interpretācijas starpniecību Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija sniegs ieskatu ne tikai divu profesionālu mākslas nozaru – rakstniecības un mūzikas – attīstībā, bet arī veicinās diskusiju par nacionālās identitātes jautājumiem.

– Kādos tīri hronoloģiskajos ietvaros pārņemat rūpi par latviešu dziesmu?

Sākot ar 19. gadsimta vidu.

– Līdz....?

Inga: Līdz pat mūsdienām. Jau sākumā teicu, ka neaizrausimies ar etnogrāfiskiem motīviem, bet vāksim visu veidu, tātad arī sadzīves dziesmas. Jo galu galā tautas dziesmas jau bija tās pašas sadzīves dziesmas.

– Arī slaucējas dziesma fermā vai traktorista dziesma kolhoza tīrumā?

Bez šaubām – kā savu laikmetu raksturojoša sastāvdaļa.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 14. augusta, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas