Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gruzijas šarms: vēsturnieka un ceļotāja Andra Tomašūna piezīmes 2

Ceturtdienas vakars Sv.Trīsvienības tornī pulcēja interesentus un ceļotgribētājus: ikmēneša tematiskajā tūrisma vakarā vēsturnieks un aizrautīgais ceļotājs Andris Tomašūns runāja par Gruziju, apzīmogojot savu prezentāciju un stāstījumu ar virsrakstu „Sakartvelo – latviešiem draudzīga zeme!”

Čača kā neatņemama identitātes daļa
Piedāvājot visiem atnākušajiem pa čačas mēriņam, Andris Tomašūns dalījās savos iespaidos, piedzīvojumos un novērojumos par Gruziju jeb Sakartvelo, kā valsti dēvē vietējie. Čačai un vīnam, kā atzīmēja vēsturnieks, ir fundamentāla nozīme – šie dzērieni ir neatņemama identitātes un satikšanās reižu sastāvdaļa. Tomēr, kā vairākkārtīgi uzsvēra A. Tomašūns, viņš ne reizi nav redzējis kādu piedzērušos. Rādot bildi ar čačas dzenamo aparātu, ceļotājs uzdeva jautājumu auditorijai, viltīgi jautājot, kādās telpās, viņuprāt, ir uzņemta šī bilde. Izrādās tas bija kādas skolas pagrabs! Dzimtenes mācībā jauniešiem skaidro čačas būtisko vietu nacionālās identitātes apziņā. Arī piedāvājot čaču sanākušajiem, A. Tomašūns teica, ka šāda procedūra palīdzēs labāk saprast, kas ir Gruzija. 

„... latviešiem draudzīga zeme!”
Ar saviem pieredzes stāstiem A. Tomašūns vairākkārtīgi apliecināja virsrakstā ielikto tēzi par latviešu silto uzņemšanu Gruzijā. Vēsturnieks stāstīja, ka mūs sauc par brāļiem, krīt ap kaklu un uztver kā lielus draugus. A. Tomašūns dalījās ar kādu kuriozu tostu, par ko viņa gruzīnu draugi, viesojoties Latvijā, esot pacēluši glāzi. Pēc Gūtmaņalas, Gaiziņkalna un Lediņkalna apskatīšanas uz labvēlīgas humora nots gruzīni esot uzsaukuši tostu par latviešiem kā ļoti lepniem par savu zemi – caurumu sienā mēs saucam par lielāko alu, bet pauguru par kalnu! (Auditoriju pāršalca smieklu jūra.) 

Pieredzēt Gruziju!
A.Tomašūna stāstījums vienlīdz interesanti skāra kā Gruzijas cilvēkus, tā turienes dabu un nacionālās īpatnības. „Četras klimatiskās joslas vienā mazā zemītē!” vēsturnieks sajūsminājās, turpinot ar anekdoti, kā Dievs savā atpūtas dienā bešā palikušajiem gruzīniem iedalījis izcili skaistu zemes nostūri, kuru patiesībā vēlējies paturēt sev. 

Kā uzsvēra A. Tomašūns, garīgās celtnes Gruzijā ir pārpārēm. Tauta ir ļoti ticīga. Krusti, baznīcas un klosteri pat nomaļākajā kalnu virsotnē. Interesanti un dažiem nepierasti varētu likties tirgus plači – dzīvniekus kauj uz vietas, jo gruzīniem svarīgs uz galda liktā ēdiena svaigums. Ir speciāli atvēlēta vieta vistu, cūku kaušanai, tādēļ par neparastu nenodēvēt skatu, ka tikko kauts, vēl asiņojošs dzīvnieks aizceļo taisnā ceļā no miesnieka pie pircēja. 

Tosts par Latviju
„Lai cik slikti klātos gruzīnam, pirmais tosts būs par Gruziju,” teica A. Tomašūns. Un ne velti! Esot tautai ar raibu un sāpīgu pagātni, gruzīns vienmēr lepni pacels pirmo glāzīti par savu valsti. Gan vakaru sākot, gan noslēdzot, vēsturnieks to pašu ieteica latviešiem.  

Marta pedējā dekādē Tornis atkal aicina stāstu un iespaidu kāros nākt un klausīties jelgavnieku stāstījumā par piedzīvoto Īslandē. 

Foto no A.Tomašūna albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 2

jusups

Kas apmaksā Tomašūna ceļojumus?Par ko viņš vispār strādā?

pirms 3 gadiem, 2015.02.28 11:38

darbs

nodibinājums Jāņa Bisenieka fonds, valdes priekšsēdētājs
biedrība "Virtuālā enciklopēdija", valdes priekšsēdētājs
Zemgales Tūrisma attīstības biedrība, valdes priekšsēdētājs
biedrība "Hercoga Jēkaba klubs", valdes loceklis
biedrība "Trīs reiz trīs Latvijā", valdes loceklis
biedrība "Ata Kronvalda fonds", valdes loceklis
biedrība "Āraišu ezerpils fonds", valdes loceklis
biedrība "Sporta kompleksa Zemgale atbalsta fonds", valdes loceklis

pirms 3 gadiem, 2015.03.02 17:34

Citas ziņas