Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Guntis Krūmiņš, kurš necieta netaisnību un mīlēja teātri 1

28. decembrī, režisora un žurnālista Gunta Krūmiņa 85. dzimšanas dienā, pulksten 12 viņa atdusas vietā Baložu kapos un pēc tam teātra tēva Ādolfa Alunāna muzejā pulcēsies viņa tuvinieki un kolēģi. Kaut jau vairāk nekā desmit gadu jubilāra vairs nav mūsu vidū, viņu piemin gan viņa vadītajos amatierteātros, gan Jelgavas Latviešu biedrībā, gan laikraksta redakcijā.

«Guntim tēvu atņēma mātes kalpone,» domājot par dzīves dramatiskajiem līkločiem, saka jubilāra atraitne Maija Krūmiņa, Jelgavā daudziem pazīstama skolotāja un bērnudārza audzinātāja, kas pedagoģiskajā darbā nostrādājusi vairāk nekā piecdesmit gadu. Viņas laulība ar vīru ilga 48 gadus. Maijas kundze stāsta, ka Zelta kāzām viņai bijusi pietaupīta tikai vienā jubilejā uzvilkta kleita, tomēr Guntim slimība neļāva piedzīvot šos svētkus.  Pieminot vīra vecāku Garozas skolotājas Hermīnes un pagasta rakstveža Voldemāra Krūmiņu šķiršanos, kas notika 1930. gadā, kad jaunpiedzimušais Guntis vēl bija mātei uz rokām, Maija Krūmiņa piebilst, ka vīrs mūža otrajā pusē šo iepriekšējās paaudzes pāridarījumu sirdī nolīdzināja. Tā jau trīspadsmit gadu Krūmiņu dzimta ik pārgadu rīko Gunta rosinātos saietus, kuros sirsnīgi pulcējas radi gan no pirmās, gan arī no otrās tēva ģimenes. 

Jautāta par laimīgas dzīves formulu, Maija atzīst, ka tādas nemaz nav. Taču daudz ko dzīvē viņa ar vīru darījusi kopā, abiem bijušas līdzīgas intereses. Abi pabeidza Jelgavas Pedagoģisko skolu, taču satikās Gunta dzimtajā Garozā. Turp Hermīnes Krūmiņas vadītajā pamatskolā Pedagoģiskās skolas 1953. gada absolvente Maija tika nosūtīta mācīt jaunāko klašu skolēnus un vadīt pionierus. Viņa piebilst, ka dzimtajā Sēlpilī vairs nebija kur atgriezties, jo Vīgantu muiža, kur ģimene dzīvoja, karā tika nodedzināta. Garozas pamatskolā tolaik jau strādāja Jelgavas Pedagoģiskās skolas 1949. gada absolvents Guntis. Viņam skolotāja darbs īsti nebija pie sirds, vilināja skatuve. Taču nelielā auguma dēļ puisis profesionāla aktiera studijām ticis izbrāķēts. Mīlētāja lomām viņš neesot derējis, taču komiskām gan. 

Tajā pašā 1953. gadā Gunti iesauca obligātajā karadienestā. Maijas un Gunta attiecības pārbaudīja trīs gadu atšķirtība, un tajā laikā viņi viens otram rakstījuši skaistas vēstules.1956. gadā, kad Guntis atgriezās mājās, jaunieši apprecējās. 1958. gadā piedzima dēls Agris, kurš ir teātra režisors Ventspilī, 1962. gadā otrs dēls Raitis, kurš arī bija kultūras darbinieks un uzņēmējs, bet pāragri 2005. gadā, tikai gadu pēc tēva, aizgāja aizsaulē. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 18.decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš un no Krūmiņu ģimenes albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Citas ziņas