Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ikvakara aicinājums un izaicinājums

Saruna par Valgundes amatierteātri Ventspils salidojumā neviļus izvērtās par plašāku atskatu Ilzes Rimšas skatuves darba pieredzē.

Pagājusī nedēļas nogale Ventspilī aizvadīta teātra zīmē, pilsētā ar rītdienu norisinājās XIII Latvijas amatierteātru salidojums. Piejūras pilsētā un novadā tika spēlēti 39 no aizvadīto gadu veiksmīgākajiem Latvijas amatierteātru iestudējumiem – dažādi pēc žanra, formas, attēlotā laikmeta, kā arī izteiksmes līdzekļu izvēles. Kā jau bija paredzējusi Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru eksperte Dace Vilne, «trīs dienas vairāk nekā 2000 dažādu profesiju ļaudis, kuriem pasaules uztvere un atklāšana caur teātri ir aizraušanās un dzīves nepieciešamība, piepildīja Ventspili un Ventspils novadu ar savu azartu un prieku».

Jelgavu salidojumā pārstāvēja pēc Alfrēda Hičkoka kulta spriedzes filmas motīviem Jelgavas Jaunajā teātrī Riharda Svjatska veidotā «Kraukļu ligzda», novadu – Valgundes amatierteātris «Atspulgs» ar dramaturga Jāņa Jurkāna lugu «Ak, nauda, naudiņa». Izskatās ne pārāk kupli, protams, visu cieņu tiem mūspuses teātru aktieriem un režisoriem, kas atrada par iespējamu aizbraukt un būt klāt pasākumā, kas amatierteātru spēlētājiem notiek vienu reizi reizi četros gados. Tomēr starp vienkāršu klātbūšanu un izrādes spēlēšanu starpība laikam taču diezgan būtiska.

Katram savs iemesls – Ādolfa Alunāna teātra izrādes ar savām bagātīgajām dekorācijām un kuplo aktieru sastāvu vairāk orientētas uz stacionāru skatuvi, jo pārvadāšana vien izmaksā bargu naudu. Studentu teātrim pašā plaukumā studentu vasara. Un galu galā ne jau katrs spēlētgribētājs tā uzreiz tiek uz salidojuma skatuves – atlase bijusi visai stingra, kaut pašā salidojumā nekādi žūrijas vērtējumi vairs nav notikuši.

Sava iestudējuma video nācies sūtīt arī Ilzei Rimšai – «Ak, nauda, naudiņa» režisorei Valgundes amatierteātrī «Atspulgs».

– Vispirms radās Valgundes pagasta izglītības, kultūras un sporta centrs «Avoti» vai amatierteātris «Atspulgs»?

Ja vien sarunas laiks atļauj, varu sākt ar agrāku periodu, jo «Avotos» darbojos tikai ļoti nelielu daļu (apmēram sešus gadus) no savas tā saucamās kultūras dzīves. Mans sākums šajā laukā bija Jelgavas kultūras nams, kad tā direktors bija Maigonis Mūrnieks, – tad strādāju par bērnu sektora vadītāju. Dzintra Zimaiša, tagadējā Jelgavas novada Kultūras nodaļas vadītāja, mani aizvilināja uz kultūras namu «Rota», kas bija toreizējā Jelgavas rajona pārziņā. Sekoja «Lauktehnikas» periods, tad īss posms kādreizējā rajona kultūras namā Dobeles šosejā 100.

Pēc tam domāju, ka kļūšu par kārtīgu ģimenes cilvēku un mājās audzināšu dēlu, bet kārta pienāca manam amatierteātru periodam. Un sākās viss ar bērniem – bija Lācīša Pūka laiks, Zaķa (Zaļā punkta) laiks, Jelgavas 4. pamatskolas laiks, un tikai tad nonācu izglītības, kultūras un sporta centrā «Avoti».

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 31. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs

Pievieno komentāru

Citas ziņas