Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis Strupulis «no kolekcijām Dānijā» – tikai Jelgavā (FOTO)

Iepriekšējo reizi krietns skaits Jāņa Strupuļa darbu mūsu muzeja jeb «Akademia Petrina» ēkā bija skatāms gandrīz pirms diviem gadiem 9. Baltijas valstu medaļu mākslas triennālē. 1949. gadā dzimušais piebaldzēns J.Strupulis pelnīti pieder Latvijas izcilāko «medaļnieku» saimei.

Pat tie, kas visai tāli no mākslas pasaules, būs ielāgojuši, ka viņš ir viens no Latvijas naudas monētu autoriem, tai skaitā kopā ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu veidotās Paritātes monētas, kā tautā to reiz sauca – «atvadas no lata, pārejot uz eiro», autors.

«Tā nu tas ir sanācis – gan pirmo, gan pēdējo apgrozības viena lata monētu nācās veidot man,» atzīst J.Strupulis. «Paritātes monēta nebija pirmā mana monēta, kas veidota pēc Ilmāra Blumberga projekta, kopā esam strādājuši pie Ciparu monētas 2006. gadā un Ūdens monētas 2009. gadā, un abas tautas balsojumā par gada labāko monētu uzvarēja. Tautas balsojumu es uzskatu par visaugstāko atzinību.

Starp citu, Paritātes monēta – pēdējais īpašais apgrozības lats (ar lata un eiro pārejas kursu reversā) – pārdošanā bija tikai pusotru dienu, 2013. gada 6. un 7. novembrī. Es pats agri no rīta ieņēmu rindu, nopirku latiņus, un dažas stundas pēc tam radio ziņoja, ka visa pusmiljona eksemplāru tirāža ir izpirkta. Tas bija pirmais un vienīgais, kur figurēja uzraksts «eiro», turpmāk nākas lietot «euro». Pārējo īpašo apgrozības latu tirāža bija miljons eksemplāru, izņemot stārķīti un skudru, kas esot tikai ceturtdaļmiljons,» aizrāvies ar sirdij tuvu tēmu, aizrautīgi stāsta mākslinieks.

Rītdien Jelgavā atveramajā izstādē gan ne lati, ne «euro» netiks demonstrēti un līdzās ierastajām medaļām ne mazāk uzmanības būs veltīts gleznām, grafikām un tēlniecības darbiem. Kaut gan pavisam bez naudas neiztiks – būs kādā Dānijas krodziņā apgrozībā esoša «iekšējā nauda».

– Kāpēc darbu skatei šoreiz tāds ne visai parasts nosaukums – «Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā»?
Atbilde ir pavisam vienkārša – visi šoreiz izstādītie darbi pieder kādai no kolekcijām Dānijā, un tūlīt pēc izstādes tie ceļos atpakaļ. Tā ka faktiski jelgavniekiem ir unikāla iespēja, jo nekāda ceļojošā izstāde nav iecerēta – visiem, kas vēlas redzēt šos darbus Latvijā, jāapmeklē Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs līdz 1. novembrim.

– Vai tās ir kādas privātkolekcijas?
Pamatā tā ir alus ražotāju ķēde «Hordeum» (latīniski – mieži), kur esmu izstrādājis logo trijām nelielām brūvētavām Herningā, Orhusā un Odensē, tāpat izstrādājis vairākas dizaina detaļas, ēdienkartes un tamlīdzīgus tikai konkrētajai vietai raksturīgus atribūtus.

Tā kā Odense pazīstama kā Hansa Kristiana Andersena pilsēta, tad arī man radās medaļu sērija, veltīta dižajam pasaku meistaram. Medaļām atšķirībā no gleznām un skulptūrām ir tā labā īpašība, ka tās var izgatavot vairākos eksemplāros. Medaļa faktiski ir tiražētais mākslas veids. Piemēram, viens manis veidotās Andersena medaļas eksemplārs atrodas arī Karaliskajā monētu un medaļu kolekcijā Kopenhāgenā. Jelgavnieki redzēs arī dāņu kultūrai veltītu veselu medaļu stendu – no senākās vēstures līdz mūsdienām.

Visu interviju lasiet 3.septembra laikrakstā «Zemgales Ziņas». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Citas ziņas