Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kļūt par Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāju Andrim Rāviņam palīdzēja tēva labā slava 10

Tautas atmodai vēršoties plašumā, 1990. gada janvārī uz sesiju sanāca pirmā demokrātiski ievēlētā Jelgavas rajona Padome. No 39 deputātiem ieradās 36. Par Latvijas Tautas frontes ieteikto rajona Padomes priekšsēdētāju Andri Rāviņu nobalsoja 30, bet par viņa vietnieku Pēteri Salkazanovu – 35 deputāti. Par izpildkomitejas priekšsēdētāju kļuva Astrīda Kroģere, kas šajā amatā darbojās arī līdz atmodai. Viņa gan vairs netika ievēlēta rajona Padomē. Tolaik bieži vien tautfrontiešu līderiem laukos nebija politisku konkurentu.   

Kaut arī padomju laikā gan pilsētās, gan laukos vara formāli piederēja mažoritāri vēlētām darbaļaužu padomēm, reālajā dzīvē tautas priekšstāvjos ievirzījās padomju iekārtai lojāli ļaudis. Daudzi no viņiem bija godīgi, cienījami cilvēki, kuriem gan nebija vēlmes kaut ko būtisku dzīvē mainīt. Atmodas darbinieks tautfrontietis Pēteris Miļūns uzsver, ka astoņdesmito gadu beigu gaisotnē bija svarīgi, lai vietējās padomēs darbotos tautas centieniem lojālas, enerģiskas personības. Tā tas bija arī Jelgavas rajonā, ar ko mūsdienās saprot Jelgavas un Ozolniekus novadus. 

Atšķirībā no vietējās varas vēlēšanām Jelgavā laucinieki bija no­skaņoti nacionālāk. Tādēļ ne visos vēlēšanu iecirkņos tautfrontiešiem radās pretinieki – alternatīvi kandidāti, kādi bija pilsētas vēlēšanu iecirkņos. Nedz A.Rāviņš, nedz Imants Šneps, nedz arī Andrejs Garančs, ko 1989./1990. gadu mijā ievēlēja Jelgavas rajona Padomē, neatminas, ka viņu iecirkņos būtu bijis vēl kāds kandidāts. Taču Ozolniekos jau padomju laikos aktīvajai darbiniecei  A.Kroģerei nācās sacensties ar diviem pretendentiem. Viņas iecirknī uzvarēja jauns meliorators un vēlākais pirmā Latvijas valstij uzticību zvērējušā milicijas bataljona rotas komandieris, 1991. gada augusta puča varonis Guntis Kupčus. Viņu atbalstīja gan Tautas fronte, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Būdams enerģisks vīrs, G.Kupčus pirms balsošanas aģitācijas nolūkos apstaigāja desmitiem sava iecirkņa vēlētāju māju un tādējādi uzvarēja. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 22.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 10

3.14...

Virsrakstam nevar nepiekrist! REĀLĀ vara arī pēc vēlēšanām piederēja Astrīdai.

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 08:05

Taisnība

Ģenētiski, sliktās īpašības bērni manto no mātes.

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 13:48

uh

Mans vecis domā tāpat.

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 14:11

Klauniem

Nez no ka jus te visi mantojusi savas ipasibas.Genetiski reti slikti eksemplari.Ta redz ir, ka neko ,ne par ko nezin, bet muld..

pirms 3 gadiem, 2015.01.23 09:30

Ozolnieks

Astrīda joprojām kladzina,ka Rāviņš ir viņas krustdēls.

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 15:24

Komunisma arklis

Latvijas Komunistiskās partijas Jelgavas rajona nodaļa rullē !!

Oglasitje vesj spisok , pozjalusta!

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 22:34

Kārlis

Kas te tagad notiek?! Šī lapele sāk pārvērsties par vēl vienu Jelgavas Vestnesi?!

pirms 3 gadiem, 2015.01.23 06:14

ha

Коммунистичесская партия советского союза ему помогла стать ........... Клоуны . Виновата крева !!!!!

pirms 3 gadiem, 2015.01.23 08:48

ah

Tādi klauni arī piedalās sarakstē... Виновата крева !!!!! Pakaļu plēš.

pirms 3 gadiem, 2015.01.24 17:47

Citas ziņas