Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kokles, džezs un «Kartupeļu opera» 5

Ar dziedātāju Juri Vizbuli iepriekš sarunājāmies apmēram pirms pusotra gada, kad Pilsētas svētkos Uzvaras parkā, tikko atgriezies no Londonas, Juris dziedāja kopā ar Jelgavas jauniešu kopkori. Pēc Britu Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvēšanas 2012. gadā viņš darbojas pēc tā saucamās projektu sistēmas un ik pa brīdim dzirdams gan ārzemēs, gan Jelgavā un citur Latvijā. Uzzinot par Jura dalību nule aktuālajā sešu latviešu komponistu «Kartupeļu operā», vispirms gan sarunas tēma loģiski novirzījās uz iepriekš padarītajiem darbiem.

«Pavisam nesen biju Šveicē ar lielu operas projektu, ko organizēja aģentūra «Gare du Nord». Projekts liels tādā nozīmē, ka starptautisks, jo pats skaņdarbs – kameropera «Līsistrate» – veidots pēc Aristofāna tāda paša nosaukuma lugas, sacerētas 411. gadā pirms mūsu ēras, motīviem. Izrādes notika Bāzelē un Cīrihē, un divas nedēļas pavadīju, dziedot šajā tūrē. Tas bija milzīgs darbs, jo izrādes tika spēlētas praktiski «nonstopā»,» stāsta J.Vizbulis. «Man tika uzticēta Hēroda loma, pēc autoru ieceres – komiska.»

– Parasti gan Hērods tiek raksturots kā nežēlīgs bezprincipu ķēniņš, nevis komisks personāžs.
Pēc autoru ieceres kameropera sastāvēja no divām daļām, gandrīz var teikt, ka vienā vakarā tika izrādītas divas operas – komiskā un dramatiskā. Pirmo daļu sacerējis Eiropā pazīstams šveiciešu džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds, bet otrās autors ir mūsu pašu Jēkabs Nīmanis, librets tapis sadarbībā ar latviešu režisori Zani Kreicbergu (pirmā daļa) un pazīstamo dzejnieci Inesi Zanderi (otrā daļa).
Darbs tiešām bija ļoti atbildīgs un ne no vieglajiem, jo Šveices «Gare du Nord» ir augsta līmeņa aģentūra, kur tiek prasīts maksimāli augstvērtīgs izpildījums un atkāpes vokālajā ziņā nedrīkstēja pieļaut ne mirkli.

Tā ka gribot negribot biju sasniedzis labu vokālo formu, un laimīgā kārtā sagadījās tā, ka to varēju likt lietā, oktobra beigās atgriežoties Latvijā.

– Tu domā «Kartupeļu operu»?
Vispirms piedalījos 18. novembra lielkoncertā ar «Raxtu raxtiem». (Jauna muzikālā apvienība, kas sākotnēji radās kā vairāku grupas «Autobuss debesīs» mūziķu eksperiments, apvienojoties vienā kolektīvā ar pazīstamiem etnomūziķiem. Sākotnēji kolektīva repertuārā bija tikai Imanta Kalniņa kompozīcijas tautas mūzikas skanējumā, bet, laikam ritot, repertuārs kļuvis daudz plašāks – red.) Latvijas svētku lielkoncertā «Raxtu raxtu» mūziķiem piebiedrojās pazīstamais saksofonists Oskars Petrauskis, kas šoreiz saksofona vietā spēlēja armēņu tautas mūzikas instrumentu duduku, dūdu un bungu grupa «Auļi». Solisti Santa Stalidzāne un es, Juris Vizbulis, ar «Raxtu raxtiem» sadarbojamies jau kopš Līgosvētkiem. Vēl bija arī vairākas rokoperas «Lāčplēša» izrādes un paralēli visam gatavojos jauniestudējumam. «Kartupeļu opera» nu jau ir piedzīvojusi pirmizrādi Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē un divas izrādes nesen apgūtajā koncertzālē «Rīga» (Zinātņu akadēmijas augstceltnē). Nākamā gada sākumā brauksim apgūt Latviju – Ventspili, Rēzekni, Liepāju, Cēsis.

– Droši vien tagad priekšā daudzas Ziemassvētku programmas?
Koncertzālē «Rīga» 21. decembrī jādzied klasiskās mūzikas koncertā kopā ar Sonoru Vaici, Rīgas Doma zēnu kori un Jāņa Liepiņa vadīto kamerorķestri.
Tai pašā dienā vēl paredzēts liels labdarības koncerts vājredzīgiem bērniņiem Rīgas Latviešu biedrības namā. Ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas simfonisko orķestri «Armonico» un diriģentu izpildīsim pasaulē populāru Ziemassvētku mūziku. Ar Normundu Dreģi tā nav pirmā sadarbība – pavasarī piedalījos lielā un skaistā projektā sakarā ar Rīgas pilsētas svētkiem, uzvedot Mocarta operu «Bastiēns un Bastiēna». Bastiēnas partiju dziedāja nu jau arvien pazīstamākā Jolanta Strikaite.

– Tā taču nav, ka, uzstājoties tikai ārzemēs un Rīgā, esi pavisam piemirsis Jelgavu.
Cenšos, lai mani neaizmirstu arī vietējā publika. Pirms dažām dienām dziedāju Jelgavas novada rīkotajā sarīkojumā labāko vecmāmiņu un vectētiņu konkursa uzvarētājiem, bet 13. decembrī dziedāšu «Kokļu mūzikas ziemas festivāla 2014» koncertā, kas notiks Jelgavas Sv.Annas baznīcā.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 11.decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Garais

Atkal memmes dēliņš izlīdis no savas migas

pirms 3 gadiem, 2014.12.11 08:19

nuja

Balss Jurim skaista, tas tiesa. Bet viņš NAV absolvējis Karalisko Mūzikas akadēmiju; drīzāk tā varētu būt koledža pie šīs akadēmijas. Varbūt pārbaudiet informāciju pirms rakstīšanas?

pirms 3 gadiem, 2014.12.11 14:00

ciems

Par akadēmiju ir pilnīga taisnība, nav viņš to beidzis, tikai visiem to mēģina iestāstīt. Ja jau Jurītis ir tik augsta līmeņa dziedātājs, tad kāpēc vēl joprojām Latvijas Nacionālā operas durvis viņam ir slēgtas?

pirms 3 gadiem, 2014.12.11 17:50

Citas ziņas