Kristīne Kārkle viesosies Jelgavā arī 26. aprīlī koncertuzvedumā «Latgales gredzens»

Ar muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» solisti, vijolnieci un koklētāju Kristīni Kārkli izdevās parunāt pirms Otrajās Lieldienās Jelgavā notikušā koncerta, mazliet pat patraucējot mēģinājumu. Koncerts tomēr izdevās izcils, par ko liecina publikas stāvovācijas pasākuma beigās, kad skatītāji no līdz pēdējai iespējai pārpildītās pilsētas kultūras nama zāles necentās steigties uz garderobi, bet pieprasīja piedevas, kuras «Raxtu Raxti» arī bez liekas klīrības sniedza sajūsminātajiem skatītājiem.

–  Kā īsti tagad jūs saukt, jo masu informācijas līdzekļos parādās dažādi varianti – Kristīne Kārkle, Kristīne Kārkle-Kalniņa vai vēl kā citādi?
Mans skatuves vārds ir Kristīne Kārkle, un es tikai priecātos, ja pie tā mēs arī pieturētos. Tas, kas ir oficiālajos dokumentos, lai paliek dokumentos.

– Zemgales iedzīvotājiem esat īsts atklājums. Jūsu pusē droši vien ir citādi, bet es jūs ievēroju tikai tad, kad Jelgavā bija iepriekšējais «Raxtu Raxti» koncerts. Atzīstos, tas man bija īsts kultūršoks vislabākajā nozīmē. Varbūt pastāstiet, no kurienes tā pēkšņi uzradāties?
Ko mēs domājam ar «pēkšņi»? Mūzikas jomā darbojos jau kopš bērnības. Pati nāku no Līvāniem, kur mana mamma vēl arvien vada folkloras ansambli «Ceiruleits». Kopš dibināšanas 1990. gadā es tur visu laiku esmu dziedājusi un spēlējusi. Esmu darbojusies arī ansamblī «Laimas muzikanti», kad mācījos mūzikas vidusskolā Daugavpilī. Kad atnācu uz Rīgu, tad arī bija dažādi projekti – piemēram, ieraksti Dziesmu un deju svētkiem. Tā ka es nemaz neuzskatu, ka esmu «pēkšņi uzradusies».

Foto: Ruslans Antropovs. Visu interviju lasiet 20. aprīļa «Zemgales Ziņās»

Pievieno komentāru

Citas ziņas