Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Leģendas par Nameja gredzenu tapušas pēdējā gadsimta laikā

Latvijas simtgadei veltītajā rakstu ciklā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs sagatavojis stāstu par Nameja gredzenu.

“Latvijas arheoloģiskajā materiālā viena no izplatītākajām rotām ir dažādu formu un tipu gredzeni. Latviešu tautasdziesmās gredzens pazīstams kā rotaslieta, greznuma priekšmets, kas saista uzmanību ne tikai ar grezno materiālu, bet arī krāšņo formu, norādot uz valkātājas bagātību, ja tai “abas rokas, pilni pirksti gredzenu”,” raksta muzeja galvenā speciāliste Zenta Broka-Lāce. Viņa turpina: Līdzās laulību, derību gredzeniem, tautasdziesmās ir arī norādes uz buramajiem, zīlējamajiem un zīmoga gredzeniem. Izplatīts ir sižets, kad meita, izejot pie vīra, ziedo gredzenu upei. Gredzenu valkāšana gan mūsdienās, gan arī senatnē var būt saistāma ar simbolisku nozīmi gan individuālā, gan arī kopienas līmenī. Spilgts piemērs tam ir gredzens, kas simbolizē laulību noslēgšanu, un lielākā daļa sabiedrības, redzot zelta gredzenu kādam uz labās rokas zeltneša, vismaz Latvijā uzskatīs, ka persona ir precējusies. Savukārt, tā sauktā Nameja gredzena vēsturiski simboliskā nozīme un ar to saistāmie rituāli pētniekiem nav zināmi, un visas leģendas un tradīcijas ap šo priekšmetu ir jaunradītas vien 20. un 21. gadsimtā.”

Visu rakstu varat lasīt muzeja mājaslapā.


Attēls: no muzeja arhīva

Pievieno komentāru

Citas ziņas