Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māris Zabarovskis Zaļenieku kultūras dzīvē centīsies iesaistīt vairāk jauniešu (FOTO) 1

Kopš 21. janvāra Zaļenieku Kultūras namu vada Māris Zabarovskis, kurš nāk no Jūrmalas, bet jau pusgadu ir līvbērznieks. Māris kopā ar 13 citiem pretendentiem kandidēja uz Glūdas Kultūras nama vadītāja amatu, taču tajā tika apstiprināta Sabīne Soida. Kad arī Zaļenieku Kultūras namam bija jāmeklē jauns vadītājs, Jelgavas novada Kultūras pārvaldē nolemts konkursu nerīkot un šo vietu piedāvāt Mārim, kurš Glūdas konkursā tika atzīts par otro piemērotāko kandidātu.

Māra Zabarovska aizraušanās ir teātris – viņš darbojas Jūrmalas teātrī, ir Babītes novada amatierteātra “Kalambūrs” režisors –, un to ir apņēmies apvienot ar jaunajiem pienākumiem Zaļeniekos.

– Jūsu iepriekšējā darbavieta bija saistīta ar tūrisma jomu. Kā nolēmāt pieteikties kultūras nama vadītāja amatam?
Visu mūžu mana dzīve ir kultūras caurausta. Jau kopš skolas laikiem man ir paticis dziedāt, piedalīties dramatiskajos pulciņos. 14–15 gadu vecumā sāku aizrauties ar daiļlasīšanu, teātri. Nacionālajā teātrī izturēju milzīgu konkursu uz Džima Houkinsa lomu “Bagātību salā”, bet biju apmānījis režisoru un pateicis, ka man ir 13 gadu, kaut bija 15. Līdz pirmizrādei netiku – piedzīvoju balss lūzumu un neko nevarēju nodziedāt. Pēc tam manā dzīvē ienāca Jūrmalas teātris, kurā esmu kopš 15 gadu vecuma – nu jau vairāk nekā 25 gadus. 
Nācās sākt pelnīt naudiņu, izmēģināju dažādas profesijas. Kādu laiku strādāju arī par konditoru, bet tas nebija man piemēroti. Tad iesaistījos tūrismā, kas ir daudzmaz pietuvināts kultūrai. Sāku birojā, pēc tam aizgāju par gidu. Strādāju Ēģiptē, Turcijā, Kiprā – dažādi cilvēki, ekskursiju vadīšana, problēmu risināšana.

Nu jau būs pusotrs gads, kā es Spuņciemā vadu amatierteātri “Kalambūrs”. Tā man ir pirmā režisora pieredze. Esmu izmācījies Kultūras skolā (tagadējā Kultūras koledža – red.) par kultūras menedžeri ar specializāciju amatierteātra režijā. Domāju – izglītība ir, vajadzētu sākt šajā jomā arī strādāt. Pagaidām esmu iestudējis vienu izrādi – Robēra Tomā “Astoņas mīlošās”. Šobrīd sagatavošanā ir paša dramatizēts iestudējums pēc Karela Čapeka “Kā rodas izrāde”. Tas ir komisks darbs par teātra aizkulisēm.

Šo darbu meklēju mērķtiecīgi, jo pagājušā gada augustā pilnībā izmainīju savu dzīvi. Piepildīju mammas sapni – viņa visu mūžu ir gribējusi māju ar dārzu. Pārdevām katrs savu dzīvokli un nopirkām lauku īpašumu Līvbērzes pagastā pašā Lielupes krastā. No jūrmalnieka tagad esmu kļuvis par pilnīgu laucinieku. Ap māju ir tikai divi kaimiņi, tālāk ir tīrumi, meži un upe. Pie tā bija jāpierod. Tad es domāju – ja jau esmu šādi sācis, jāmaina arī darbs. Kopš šī gada esmu pilnībā kultūras darbinieks.

Kultūras nama vadītāja darbā man kā mākslas cilvēkam sarežģītākās šķiet lietvedība, atskaites, tabulas – tas, ko ne sevišķi gribas, bet ar to var tikt galā. Iepriekš neesmu daudz saskāries ar deju kolektīviem, bet Zaļeniekos to ir divi – senioru un vidējās paaudzes. Esam iepazinušies, jūtu pozitīvu attieksmi. Tikai man jāsaprot, kur viņi ir jāvirza. Tur man noteikti palīdzēs kolektīvu vadītāja Guna Stankēviča.


Visu interviju lasiet 14. marta “Zemgales Ziņās”. Foto: Eva Pričiņa


Pievieno komentāru

Komentāri 1

juse

Priecē, ka tiks remontēta šoseja Jelgava - Tērvete. Tad jau uz Zaļeniekiem kultūru baudīt brauks no leišmales un Rīgas.

pirms 2 mēnešiem, 2019.03.17 12:53

Citas ziņas