Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Megabaitu armija – draugs vai ienaidnieks? (FOTO) 7

Mūsdienu deju lielkoncerts «Te mēs es@m», ko otrdien bija iespējams vērot Ķīpsalas hallē, varēja radīt un noteikti arī vismaz daļā skatītāju arī radīja divējādas izjūtas. Patīk tas kādam no ap 1700 «Te mēs es@m» dalībnieku vecākiem un vecvecākiem, kuri šādos svētkos raduši pie tradicionālās latviešu dejas, vai ne, uzveduma arēnā valdošie, ar grupas «Instrumenti» gādību tapušie ritmi, kā liecināja atmosfēra koncerta arēnā, dejotājiem gāja pie sirds. Arī pati tēma – virtuālās pasaules ienākšana mūsu pasaulē – kļuvusi par realitāti un nu jau pastāv bezmaz vai neatkarīgi no mūsu gribas.

Jārunā tieši par tēmu, jo pēc mākslinieciskās vadītājas Edītes Ābeltiņas, režisora Valtera Sīļa, scenārija autora Jāņa Baloža un citu koncerta veidotāju ieceres radies saturā vienots uzvedums, nevis atsevišķu numuru virkne.

Jelgavniekiem sevišķi iepriecinoši, ka no 27 nosacītajām dejām deviņām jeb tieši trešajai daļai horeogrāfiju veidojusi mūsu pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» deju grupas «Benefice» vadītāja Annika Andersone. Līdzās «Benefices» 140 dejotājiem Jelgavu pārstāv arī 61 no Ingas Oses vadītās deju studijas «Intriga». Bez tam vērts atcerēties, ka mūsdienu deju lielkoncerta «Te mēs es@m» pirmie kopmēģinājumi martā un aprīlī notika tieši pie mums – Zemgales Olimpiskajā centrā.

Sociālo tīklu un interneta pasaulē iespējams iegūt gandrīz neierobežotu skaitu draugu, ar kuriem dalīties savos pārdzīvojumos un sapņos. Taču, lai gan caur ekrānu saistīts ar simtiem draugu, pie tā tu lielākoties paliec viens. Un tieši tāpēc visām labajām iecerēm un sapņiem, izdomātiem virtuālajā pasaulē, jākļūst par īstenību. Ir jāsatiekas pa īstam.

Otrajā daļā notiek divu pasauļu sintēzes atainojums: viens un vienmēr viens Tu esi pie ekrāna, kaut arī virtuālajā pasaulē ir it kā simtiem draugu. Visām labajām domām un gaišajiem sapņiem ir jākļūst par īstenību. Un tam vajadzīgs drauga plecs, reāls kontakts klātienē – šeit un tagad.

Tomēr skatītājs netiek apžilbināts (burtiskā nozīmē varbūt dažreiz arī tiek) ar dziļi eksistenciālisma filozofiskās pārdomās gremdētu mudžekli, ik pa brīdim var arī pasmaidīt. Un prieks, ka savienot jēgpilno ar atraktīvo labi izdevies tieši A.Andersonei, kuras horeogrāfijas «Es ar savu spainīti danci vedu», «Tikai mirklis» un «Sasmaržot pavasari» liek apjaust, ka blakus ekrāna dzīvei eksistē arī tā, īstā.

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Jelgavniece

Skatījos pa TV šo koncertu, tas bija lielisks, protams, bija tāda dejas, kuras vispār nebija dejas, bet kaut kāda staigāšana vai skriešana. Ļoti patika A.Andersones horeogrāfija dejai ''Sasmaržot pavasari'', tāda mīļa dziesma, smaids uz lūpām bija :)

pirms 2 gadiem, 2015.07.08 20:57

Aiva

Noskatījos koncertu pa tv.Izjūtas divejādas. Prieks,ka tik daudz jauniešu un bērnu brīvajā laikā sevi nodarbina. Arī krāsains,klātienē skatoties tas viss noteikti bija daudz krāšņāks.,patika puiši breikotāji. Otra izjūta vai tā ir deja. Varētu būt aerobika,vingrošana mūzikas pavadījumā. Bet nosaukt to par deju nu nekādi nevar.Vai šada veida "dejām"būtu vieta dziesmu un deju svētkos? Ir tak iespēja rīkot dažādus festivālus,saietus tieši šāda veida kolektīviem.

pirms 2 gadiem, 2015.07.09 09:48

Jā,piekrītu pilnībā.Jauki,ka jaunieši nodarbojas,bet šādām dejām vajadzētu rīkot atsevišķus festivālus,jo tomēr kautkā neiederās dziesmu un deju svētkos.

pirms 2 gadiem, 2015.07.09 10:44

jelgavniece2

Nu tak, Aiva, vajadzētu atkāpties no saviem aizspriedumiem, tāpēc jau tā ir mūsdienu deja, lai nedaudz pārkāptu robežas un būtu brīvāki uzskatos! Koncerts "Te mēs esam" bija brīnišķīgs, dejas ļoti dažādas, citas labākas, citas- interesantākas, bērni dejoja aizrautīgi, skatītājiem patika! Arī koncertā "Līdz varavīksnei tikt" bērni dejoja dejas, kurās vārtījās, vēlās,staigāja ar spilveniem utt. ( A. Daņiļeviča dejas ar R. Kaupera mūziku), nu nemaz neizskatījās pēc tautu dejām, bet vai tāpēc nevar šādas dejas dejot?

pirms 2 gadiem, 2015.07.12 20:54

@@@@

Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību. (Vikipēdija)
Kas tad Jūsuprāt ir deja? Vai tiešām ir tik nepieciešams atdalīt mūsdienu deju no tautas dejām?

pirms 2 gadiem, 2015.07.09 10:55

oponente

Pašlaik noris dziesmu un deju svētki, nevis tautas dziesmu un tautas deju svētki. Tātad šajos svētkos iederas arī mūsdienu dejas. Tā ir dzīve realitāte. Jaunieši dejo gan breiku, gan hip hpu, gan vēl citas dejas. Vai tādēļ šis dejas un dejotāji ir sliktāki un viņiem nav vieta dziesmu un deju svētkos? Ja iet vēl tālāk, tad var noliegt arī tās dziesmas un dejas, kas tiek dziedātas šajos svētkos un tiek atzītas par labām, jo tā mūsu senči nedziedāja un nedejoja. Tad dziesmu un deju svētkos būtu tiesības piedalīties tikai etnografiskajiem ansambļiem, kuru priekšnesumi ir puslīdz autentiski. Dzīve iet uz priekšu un mainās arī dziesmas un dejas.

pirms 2 gadiem, 2015.07.09 11:44

Rita

Kas tas vispār ir par jēdzienu- mūsdienu deja. Arī tautas dejas veido ne jau senlatvieši, bet gan mūsdienu horeogrāfi. Viņu veidotās dejas sen nav ne sudmaliņas ne tūdalīņ. Ir gan serežģiti soļi,gan sarežģītas kustības. Arī Agra Daņiļēviča veidotās dejas Dzirnām atšķirās no tām,ko viņš veido uz lielā stadiona laukuma. Bet skatoties Dzirnu priekšnesumus var tiešām baudīt horeogrāfiju, mūziku,deju dažādību. Diemžēl šajā mūsdienu deju uzvedumā galvenais bija galvu purināšana,gulšanās uz zemes un kāju cilāšana, arī gulšanās cits citam virsū. Un tas atkārtojās burtiski visās dejās. Bet ja cilvēkiem patīk skatīties, bērni un jaunieši labprāt tā dejo, kāpēc nē. Tā kā tas bija atsevišķs koncerts nevis kāds bloks kopējā deju uzvedumā, lai būtu. Negribu neviena viedokli apstrīdēt vai nonicināt. Izsaku tikai savējo. Lai veicās visiem svētku dalībniekiem, galvenais, lai netraucē mūsu nepastāvīgie laika apstākļi.

pirms 2 gadiem, 2015.07.09 20:23

Citas ziņas