Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mintauts Buškevics: «Jūtos kā bobsleja kamanu stūmējs» 9

Saruna ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāju Mintautu Buškevicu notiek pirmajā dienā pēc viņa atvaļinājuma, kad tikko beigusies kolektīva iknedēļas apspriede. Tā ir arī reta izdevība noķert «divus vienā» – varam aprunāties gan par darbu, gan par atvaļinājumu, ko Mintauts Buškevics ne pirmo reizi pavadījis, izmantojot seno gudrību, ka vislabākā atpūta ir nodarbes maiņa.

– Ļaudis (un arī masu informācijas līdzekļi) runā, ka tikko esi atgriezies no Harbinas Ķīnā (par mērogiem lai liecina fakts, ka ar 10,6 miljoniem iedzīvotāju Harbina ir tikai desmitā lielākā pilsēta šajā valstī). Atkal ledus un atkal sniegs?
Jā, un ne bez panākumiem divos pasaules čempionātos – gan ledus, gan sniega skulptūru –, un medaļas Jelgavas komandai tika abos. Sniega skulptūrās tikām pie zelta, ledus – pie sudraba. Īpašs atbildības akcents bija tam, ka Latvija šoreiz tika pārstāvēta kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts.

Vispirms notika ledus skulptūru pasaules čempionāts, kurā 27 komandu konkurencē palīdzēju Kārlim Īlem veidot skulptūru «Lietus suns», kas tika atzīta par otro labāko. Maija Puncule startēja pārī ar Ainaru Zingniku un, darbā «Sēņotāji» savdabīgi un jautri attēlojot latviešu iecienīto rudens nodarbi, izpelnījās žūrijas atzinību un piemiņas balvu.

Sniega skulptūru čempionātā visi četri apvienojāmies vienā Jelgavas komandā un veidojām skulptūru «Iekšējās robežas». Tā stāsta par robežām, kas eksistē ikviena cilvēka prātā, un reizēm to pārvarēšana, lai gan nepieciešama, var būt ļoti grūta. Konkursā piedalījās 28 komandas no visdažādākajām valstīm, turklāt no tādām, kas šajā jomā ir ļoti spēcīgas – Mongolijas, Japānas, Krievijas (īpaši Tālajiem Austrumiem), Itālijas, Francijas, Spānijas, tomēr par pasaules čempioniem kļuva mūsu četrinieks.

– Pasaules čempionātā Harbinā kopā ar Kārli Īli bijāt arī pirms četriem gadiem un arī toreiz plūcāt panākumu laurus. Kā izskaidrosi šādu faktu – vai tad vietējie mākslinieki ar šādiem materiāliem, turklāt savā izteikti kontinentālajā klimatā, kur nav riska, ka nākamajā dienā viss izkusīs, neaizraujas?
Tiešām, pirmo reizi Harbinā kopā ar Kārli bijām 2011. gadā. Toreiz uzvarējām ledus skulptūru pasaules čempionātā ar skulptūru «Alise brīnumzemē», bet sniega «kaujās» nepiedalījāmies.

Ziemā, kas kontinentālajā Harbinā aizrit visai stabilos mīnus 18 (dienas vidū) un 25–30 grādos naktī, izmantot ledu un sniegu dažādiem veidojumiem kļuvis par pašu ķīniešu tradīciju. Dažādu izmēru slīdkalniņi, veseli nami piecu sešu stāvu augstumā. Pilis, cietokšņi, dažādas ledus sienas. Kad ieradāmies pirmo reizi – pirms četriem gadiem –, mūs aizveda uz tā saucamo ledus pilsētu, kur bija pat baznīca no ledus. Naktī visas šīs būves tiek izgaismotas. Tas tik tiešām bija kas prātam netverams, tāds pozitīvs šoks.

Bet tās nav skulptūras, gatavotas pasaules čempionātam, kur priekšrocības ir tieši mākslinieciskajām vērtībām. Un starptautiskajai publicitātei, kāpēc arī tiek rīkoti šie pasaules mēroga festivāli.

Domāju, ka mūsu panākumos galvenais ir tēlnieka Kārļa Īles faktors. Latvijā šajos materiālos viņš neapšaubāmi ir spēcīgākais, un viņa lielā pieredze un mākslinieciskās idejas noved pie rezultāta. Faktiski Kārlis Īle jau nav tikai skulptors, viņš apveltīts arī ar šajās jomās tik nepieciešamajām inženiera un arhitekta dotībām un prasmēm, ņemot vērā arī konkrētās klimata īpatnības.

– Ne viens vien lasītājs alkst zināt, kāda loma šajās mākslinieku sacensībās ir mūsu pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājam Mintautam Buškevicam?
Šāds vai līdzīgs jautājums man tiek uzdots ne pirmo reizi, un atbildei esmu izveidojis salīdzinājumu ar bobsleju. Arī bobsleja četriniekā galvenais noteicējs ir viens – tas ir pilots, kurš stūrē kamanas, šajā gadījumā Kārlis Īle. Bet, lai kā necenstos un cik liels profesionālis nebūtu pilots, rezultāta nebūtu bez pārējiem – tiem trim, kas šīs kamanas iestumj. Es pretendēju tikai un vienīgi uz stūmēja lomu.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 22.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 9

nemelo

Vienīgais ko viņš stumj ir pašvaldības nauda savās kabatās! Savu māju par kulturas nama naudu ir uzcelis, sava laikā draugi teica, ka darbiniekus ar nostrādinājis savās mājās!

pirms 3 gadiem, 2015.01.21 22:57

Rota

Kultūras namā kasē vajag nomainīt to melniem matiem nelaipno kasieri!

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 08:31

Fu

Laucinieciski prasts apzīmējums - stūmējs...

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 10:38

A2

Labs stūmējs, pievienojamies.

pirms 3 gadiem, 2015.01.22 15:45

L.L.

stūmējs bobslejā? nebūs pārvērtējis sevi? Drīzāk jau dvieļu pienesējs basketbolā (vai kādā citā sporta veidā)

pirms 3 gadiem, 2015.01.23 21:42

Citas ziņas