Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc norādījuma, ka pirmais romāns ir pārāk romantisks un salds, Ingūna Pranka uzraksta asiņaināku

Oktobra sākums bija īpašs Lielplatones Tūrisma punkta vadītājai Ingūnai Prankai. Izdevniecība “Jumava” laida klajā viņas romānu “Klusuma kliedziens”. Tagad viņa ne tikai aktīvi organizē Leģendu nakts pasākumu, kas 26. oktobrī norisināsies Lielplatones muižā, bet arī plāno nākamo romānu.

– Kad uzsāki darbu pie “Klusuma kliedziena”?
Sāku rakstīt 2015. gadā, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā mājās ar jaunāko no maniem bērniem. Abi vecākie tajā gadā sāka iet dārziņā, un es, palikusi mājās viena ar jaunāko, īsti nezināju, ko iesākt. Sēdēšana bezdarbībā īsti nav manā gaumē. 
Taču tas nav mans pirmais darbs. Jau pamatskolas laikā sāku rakstīt dzejolīšus, bet vidusskolā man bija ļoti jauka literatūras skolotāja, kurai pirmajai iedrošinājos parādīt kaut ko no sava veikuma. Viņa mani ļoti salielīja un ieteica turpināt. Tā nu es kādas trīs klades ar dzejoļiem pierakstīju. Pirms “Klusuma kliedziena” uzrakstīju vēl vienu darbu, ko šur tur aizsūtīju, bet saņēmu atbildes, ka to vajadzētu pielabot.

– Tas bija stāsts?
Arī romāns. Garāks nekā “Klusuma kliedziens”. Kā jau teicu, man rekomendēja to uzlabot, bet es nodomāju, ka neko mainīt negribu. Pēc tā nolēmu uzrakstīt ko tādu, pie kā ir ļoti nopietni piestrādāts, un ķēros pie “Klusuma kliedziena”. Par pirmo darbu man tika norādīts, ka tas ir par romantisku un saldu, tāpēc izlēmu, ka jāuzraksta kaut kas kārtīgi asiņains un skarbs. (Smejas.)

Foto: Agnese Leiburga un no personīgā albuma. Visu interviju lasiet 17. oktobra “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Citas ziņas