Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pūtēju orķestris "Zelmeri Pro" pieprasa anulēt Dziesmu svētku Lielās balvas konkursa rezultātus 11

Pūtēju orķestris "Zelmeri Pro" nosūtījuši kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) iesniegumu, kurā pieprasa anulēt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku orķestru Lielās balvas izcīņas konkursa rezultātus, aģentūru LETA informēja kolektīva pārstāvis Jānis Kurpnieks.

Savu pieprasījumu kolektīva pārstāvji Indris Egle, Kurpnieks un Tomass Kokamegi argumentē ar konkursa uzvarētāju – Latvijas Universitātes (LU) pūtēju orķestra – repertuāra garumu, kas neatbilda konkursa nolikumam. Repertuārs nedrīkstēja būt īsāks par 25 minūtēm, taču, pēc iesnieguma autoru aprēķiniem, LU pūtēju orķestris spēlēja 24 minūtes un 10 sekundes.

"(..) Internetā pieejamie resursi vēsta, ka programmā iekļautais Rolfa Rudina skaņdarbs "Out of Nowhere" ir ne garāks par 14 minūtēm un 23 sekundēm. Tā kā Sergeja Austra Universa skaņdarba fantāzija "Latviešu strēlnieks" garums ir no 9 līdz 9.30 minūtēm, saskaitot šo abu darbu hronometrāžu, programmas garums nesasniedz 25–30 minūtes. Lai nodrošinātu konkursa nolikumam atbilstošu programmas garumu, visi V grupas orķestri, izņemot LU Pūtēju orķestri, veidoja savas programmas no trim skaņdarbiem – divi izvēles un viens obligātais skaņdarbs," vēstulē pauž "Zelmeri Pro" pārstāvji.

"Zelmeri Pro" vadību neapmierina arī LU Pūtēju orķestra izvēles skaņdarba "Out of Nowhere" grūtības pakāpe, kas neatbilstot obligātā skaņdarba – fantāzijas "Latviešu strēlnieks" – grūtības pakāpei. Šāds izvēles skaņdarbu līdzvērtīga grūtības pakāpe kā nosacījums tika pieprasīts konkursa nolikumā.

Pēc Kurpnieka, Egles un Kokamegi domām, obligātā skaņdarba vērtēšana noritējusi nekorekti, jo tā autors vēstulei konkursa rīkotājiem un dalībniekiem norādījis par iespēju diriģentiem pašiem interpretēt kompozīcijas stilu, tempu, dinamisko kontrastu, ritma precizitāti, frāzējumu un artikulāciju, taču žūrija šos kritērijus vērtējusi ļoti strikti.

Tāpat kolektīva pārstāvji uzskata, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pūtēju nozares ekspertei Astrīdai Ķēniņai konkursā bija interešu konflikts, jo viņa esot LU pūtēju orķestra producente.

Līdzās prasībai anulēt konkursa rezultātus vēstules autori arī pieprasa diskvalificēt LU pūtēju orķestri par konkursa nolikuma pārkāpšanu un noteikt tam aizliegumu piedalīties nākamo Dziesmu svētku konkursā, izsludināt jaunu Lielās balvas izcīņas konkursu svētku laikā 2. vai 3. jūlijā, atstādināt LU pūtēju orķestra diriģentu Jāni Puriņu no virsdiriģenta un novadu Dižkoncerta diriģenta amata, atstādināt no LNKC ekspertes amata Ķēniņu, izvērtēt interešu konfliktu konkursa žūrijā, kā arī pārbaudīt, vai visi žūrijas locekļi tika iepazīstināti ar komponista Universa ieteikumiem un komentāriem par sava skaņdarba izpildījumu.

Melbārdes padomniece Ginta Bormane aģentūrai LETA apstiprināja, ka Kultūras ministrija šādu iesniegumu ir saņēmusi, taču vēl nevar sniegt komentārus, jo to vēl izvērtē eksperti. Līdzīgu komentāru aģentūrai LETA sniedza LNKC vadītāja Signe Pujāte, apgalvojot, ka iesniegums tika saņemts ceturtdien, un tas nodots tālākai izvērtēšanai. Pēcāk atbilde iesnieguma autoriem tiks sniegta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Kā ziņots, Latvijas pūtēju orķestru konkursā Dziesmu svētku Lielo balvu saņēma Latvijas LU pūtēju orķestris, kuru diriģē Jānis Puriņš un Jānis Kaģis, aģentūru LETA informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Latvijas pūtēju orķestru konkursā sacentās 25 labākie pūtēju orķestri no visas valsts. Orķestru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens no Somijas, Daiņus Pavilonis no Lietuvas un Andreja Šolara no Slovēnijas. Kolektīvi sacentās trīs grūtības pakāpēs – piektajā, ceturtajā un trešajā.

Vasiļjeva informēja, ka piektajā grupā par uzvarētāju tika atzīts Latvijas Zemessardzes orķestris, kuru diriģē Andis Karelis, un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris ar diriģentiem Jāni Reteno un Andi Kareli.

Ceturtajā grupā pirmo vietu ieguva Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris "Balvi" ar diriģentu Egonu Salmani un Madonas pūtēju orķestris, kuru diriģē Andrejs Cepītis.

Savukārt trešajā grupā par labākajiem tika atzīti Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris ar diriģentu Donatu Veikšānu, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, kuru diriģē Aivars Radziņš, kā arī Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs" ar diriģentu Gvido Brenčevu.

Pūtēju orķestru sniegumu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos varēs dzirdēt pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertā 3. jūlijā, koncertos Rīgas dievnamos 4. jūlijā un pūtēju orķestru Dižkoncertā 6. jūlijā.

Šī nav pirmā reize, kad pūtēju orķestris "Zelmeri Pro" pauž neapmierinātību ar Dziesmu svētku organizatoru lēmumiem. Jau iepriekš ziņots, ka Kurpnieks un Kokamegi pagājušā gada novembrī kopā ar vēl septiņiem pūtēju nozares pārstāvjiem vēstulē pauda bažas par svētku norises apdraudējumu sliktās plānošanas dēļ.

Vēstulē tika skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī orķestru vadītāji pie svētku rīkotājiem pirmo reizi vērsās saistībā ar to, ka par virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt, izcilākie diriģenti, bet svētku starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās lietderība – apšaubāma. Tāpat iepriekšējā vēstulē tika pausta nostāja, ka amatieru orķestru nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija un repertuāra skaņdarbi tiekot iepirkti bezmērķīgi.

Līdzās bažām par nepietiekamu laiku sagatavoties pēdējām nozares skatēm vēstules noslēgumā tās autori svētku rīkotājiem pieprasīja ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas procesu, no svētku repertuāra izņemt pēdējā brīdī iekļautās kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati rīkot svētku nedēļā, nevis 2. jūnijā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.


Foto: no orķestra albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 11

Jānis

Cik jau nu visiem zināms tad jebkurš orķestris ir spēlējis kādās bērītēs, ballēs, svētkos un arī gājienos.
Aprobežotība un stulbums nemirst!

pirms 27 dienām, 2018.06.19 15:09

arī es

Piekrītu,bet vai šādi jārisina konflikts?

pirms 27 dienām, 2018.06.18 18:40

Kārlis

Jā, variants - ar tauri pa tauri - būtu interesantāks! :D

pirms 27 dienām, 2018.06.18 19:19

pūtējs

Jā, šādi ir tas jārisina, jo klusajām avīm cirpēji vienmēr atradīsies.

pirms 27 dienām, 2018.06.19 00:52

jelgavnieks

Dziesmu svētku Lielā Balva ir jāiegūst godīgā ceļā. Acīmredzot šeit tas tā nav bijis, tāpēc pareizi dara, ka noprotestē. Žēl, ka mūsu Jelgavas orķestri uz to nepretendē.

pirms 27 dienām, 2018.06.19 00:47

Jānis

Tieši tā - viena taisnība visiem!
ja jau Zelmeri Pro tika atņemti punkti par nolikuma neievērošanu (par punktu kurš nolikumā nemaz nebija minēts), tad kapēc lai nepiekasītos par nolikuma neievērošanu arī kādam citam orķestrim???
Atiecīgi ja žūrija kasās klāt Zelmeri Pro, tad jautājums – kapēc nekasās klāt citiem?
Varbūt tapēc ka citi tiek lobēti, bet citus vajag nomīt???

pirms 27 dienām, 2018.06.19 15:12

Jūrmalnieks

Zelmeri Pro malači, nestāv klusu kā daži labi potencālie lielās balvas ieguvēji no Zemesargiem. Stabulēs pūtēni un pēcpusē līdēji...

pirms 26 dienām, 2018.06.19 23:40

pesimists

šiem rīkotājiem jau īpašas pilnvaras, uz Dombura jautājumu; vai nav apsurdi scenogrāfijas iepirkumu izsludinšt tagad, dažas nedēļas pirms svētkiem, vai uzvarētājs nav zināms jau tagad, tā arī atbildes nebija.Šett arī - nekas nebūs, uzspļaus visiem

pirms 26 dienām, 2018.06.19 23:54

Citas ziņas