Rādīs filmu par Arvīdu Spertālu

Uz dokumentālās filmas “Spertāla kapričo” izrādi ceturtdien, 18. janvārī, pulksten 16 aicina Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

““Spertāla kapričo” ir vēstījums par mākslinieka dzīvi, viņa devumu Latvijas kultūrā, augstajiem ideāliem mākslā, teātrī un vēl pilnībā neizvērtēto un neiezīmēto Arvīda Spertāla vietu nacionālajā mākslas vēsturē,” stāsta muzeja projektu vadītāja Līga Martinenko.

Mākslinieks, scenogrāfs un gleznotājs Arvīds Spertāls (1897–1961) 20. gadsimta 20.–30. gados bija Jelgavas teātra dekorators, no 1946. gada līdz 1953. gadam – tagadējā Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks, bet no 1945. gada līdz 1961. gadam – Latvijas Mākslas akadēmijas Teātra glezniecības darbnīcas vadītājs.

2017. gadā izcilajam latviešu scenogrāfam un pedagogam Arvīdam Spertālam apritēja 120 gadu. Tādēļ visa gada garumā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, mākslinieka dzimtajā pusē Vircavā, gada izskaņā arī Rīgā notika dažādi vērienīgi sarīkojumi, plaša izstāde, tika atjaunota Arvīda Spertāla balva. Mākslinieks Gints Strēlis ir  Arvīda Spertāla mazdēls un balvas autors. Balvas vizuālais tēls ir karaliene, kas simbolizē cildeno teātrī un mākslā.

Vasaras un rudens periodā tika veidota dokumentālā filma “Spertāla kapričo”, kuras scenārija autore un režisore ir Dace Micāne-Zālīte, operators un videomākslinieks Artūrs Lapinskis.

Filmā par Arvīdu Spertālu iekļauti meitu Asjas Strēles un Leldes Bindares atmiņu stāsti par tēvu.

“Spertāla kapričo” blakus dokumentālām intervijām un atmiņu stāstiem ir režijas inscinējumu epizodes, kurās Spertāla mazmazdēls Rūdolfs Strēlis iejūtas mākslinieka Spertāla tēlā. Jelgavniece Gerda Poota video skicēs atveido sieviešu lomas – mākslinieka dzīvesbiedres Margu Spertāli, latviešu dieves Māras un Skatuves Karalienes tēlu, paspilgtinot filmas poētisko valodu.

Filmā par mākslinieka daiļradi runā teātra zinātnieks Viktors Hausmanis, mākslas zinātnieki Māris Brancis, Aija Brasliņa, Anita Vanaga un Ingrīda Burāne. 

Filmas poētiskajā redzējumā ietverti Zemgales ainavu tēlojumi un kadri no mākslinieka dzimtajām mājām – Jelgavas novada Vircavas pagasta “Žagatām”. Spertāla māksliniecisko rokrakstu filmā atklāj gleznu un scenogrāfijas darbu tuvplāni. Filmas muzikālajam noformējumam izmantoti fragmenti no pianista Eduarda Griežņa soloalbuma.

Filma “Spertāla kapričo” ir Latvijas simtgadei veltīts darbs, to finansējusi Jelgavas novada pašvaldība un atbalstījusi Spertālu dzimta.

Pievieno komentāru

Citas ziņas