Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rakstniece Lūcija Ķuzāne: «Jelgava sēļiem bija svarīgāka par Rīgu» (FOTO)

Negaidīti daudz rakstnieces un skolotājas Lūcijas Ķuzānes cienītāju atnāca uz tikšanos Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Reizē tā bija viņas jaunās grāmatas «No kurienes mēs nākam» atvēršana. «Vai mums mazajā zālē pietiks vietas?» sagaidot no Jēkabpils atbraukušos viesus, bažījās bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa. Tomēr, visiem ciešāk sasēžoties kopā, veidojās sirsnīga gaisotne. Satikšanas vietai jau nebija arī tūlītējas alternatīvas, jo bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē slapji sniegainajā otrdienas rītā no griestiem pilēja ūdens.   

«Kad es domāju par braucienu uz Jelgavu, secināju, ka pirms 100, 150 gadiem sēļiem Augšzemē šī pilsēta bija pat svarīgāka par Rīgu,» iesākot tikšanos, sacīja rakstniece. To pamatojot, viņa minēja, ka tajā laikā, kad Sēlijas jaunsaimnieki iepirka zemi un mājas, uz banku bija jābrauc Jelgavā. Lepnas pilsētas mājas šeit bija iegādājušies Sēlijas baroni Hāni un Hāreni. Uz Jelgavu Augšzemgales ļaudis brauca arī tiesāties. Savukārt no Jelgavas uz Sēliju un visu Augšzemgali jau kopš 19. gadsimta divdesmitajiem gadiem ceļoja gara gaisma – pirmās latviešu avīzes, vēlāk Jāņa Bisenieka izdotie žurnāli. 

Taču pati Lūcija Ķuzāne pirmo reizi Jelgavā pa īstam bijusi tikai 2003. gada novembrī, kad Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieru biedrība (togad ordenis tika piešķirts arī Lūcijai Ķuzānei) te rīkoja saietu. Tas sakrita ar Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanu. «Mēs stāvējām pretī ar sastatnēm apliktajam Sv.Trīsvienības baznīcas tornim, un es domāju – vai, dieniņ! Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem 36 gadu vecumā gar šo baznīcu taču gāja mana māte Mare. Viņa bija atbraukusi no Gricgales uz Jelgavu, lai advokāta Skreijas kantorī dabūtu laulības šķiršanu no sava pirmā, jau gadiem nez kur aizklīdušā vīra. Dokuments bija vajadzīgs, lai viņa varētu salaulāties ar manu tēvu Kristapu Medni. Tāds brauciens Marei bija pirmo reizi mūžā. Viņa nemācēja ne lasīt, ne rakstīt un neko ievērojamāku par Neretas tirgu līdz tam vēl nebija redzējusi.

Vēlāk māte neskaitāmas reizes man tika stāstījusi, kā no Daudzevas stacijas brauca ar lielo vilcienu un kā Jelgavā lūkojusies uz augsto Trīsvienības baznīcas torni. Tā pakājē Mare bija domājusi par to, kāds skats pavērtos no šiem augstumiem un kāda tad turpmāk izskatīsies viņas dzīve.» 2003. gadā stāvot pie jaunatklātā Čakstes pieminekļa, Lūcija Ķuzāne iedomājusies: «Ja toreiz, 1927. gadā, Jelgavā kāds gaišreģis piestātu manai mātei klāt un teiktu: «Mare, pēc 76 gadiem, kad tu jau būsi sen mirusi, šeit stāvēs tava meita un kopā ar viņu būs Latvijas ievērojamākie cilvēki», viņa atbildētu: «Kādas muļķības! Nekad tas nevar notikt.» Tie likteņa raksti ir neizmērojami. Dažreiz nevar zināt, uz ko tie velk, kas ar mums katru būs,» ar smaidu un pēc mirkļa pavisam nopietni secināja Lūcija Ķuzāne. Šis atmiņu fragments iegājis arī grāmatā «No kurienes nākam». Jelgavas, kā arī Jaunjelgavas vārds tajā minēts bieži. 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 6.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka

Pievieno komentāru

Citas ziņas