Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rēzija Kalniņa un Kaspars Zemītis dialogā «Brīdis pēc vakariņām»

28. februārī pulksten 19 Jelgavas kultūras namā dialogā starp aktrisi un mūziķi, dzeju un dziesmu tiksies Rēzija Kalniņa un Kaspars Zemītis.

Vienoties par interviju ar Rēziju Kalniņu nebija vienkārši. Un ne jau kādu īpašu «dīvas kaprīžu» dēļ. Sibīrijas kontinentālās ziemas nomaiņa ar padomju laiku daiļdarbos daudzkārt pieminēto Baltijas klimatu bija darījusi savu, un brīžiem pastāvēja pamatotas šaubas, vai iecerētā mākslinieces koncertturneja, precīzāk sakot, dzejas un mūzikas dialogs «Brīdis pēc vakariņām», iecerēts 12 Latvijas pilsētās, slimības dēļ nebūs jāatliek. Vai par veselības ķibelēm rakstīt vai nerakstīt, mūsu starpā izraisījās pat neliela domu apmaiņa, kurā Rēzijas galvenais arguments bija pilnīgi loģisks: «Noteikti ne, jo dzeja taču nav vainīga!»

«Ziņu» korespondentam neatradās neviens cits arguments kā iespēja ar sasirgšanas vēsti «iežēlināt» publiku. Galu galā māksliniece izvēli atstāja laikraksta ziņā. Bet mēs zinām, ka Rēzija nu nebūs tā, kas atļausies palaist latiņu zemāk, tāpēc kvalitāte garantēta. Ar «iežēlināšanu» vai bez.

Fragments no intervijas ceturtdienas, 26.februāra, «Zemgales Ziņās».

– Vai ir kādi plāni attiecībā uz Rīgu un Dailes teātri?

Gatavojos piedalīties izrādē, ko nākamās sezonas sākumam veido Viesturs Meikšāns, viņš pats būs gan režisors, gan scenogrāfs, gan telpas iekārtotājs – Emanuela Šmita «Oskars un rozā dāma». Bet ārpus teātra gaida kora «Kamēr» 25. maijā paredzētā koncerta režijas darbs, savukārt 6. jūnijā jārežisē Aspazijas jubilejai veltīts uzvedums «Tur, kur gars ar garu – jūtās satiekas».

– Izbraukādami Sibīriju un atcerēdamies Aspaziju, nonācām pie mūsdienu Latvijas un mūsu sarunas galvenā iemesla – koncerta jeb, pareizāk, dialoga «Brīdis pēc vakariņām», kas sestdien paredzēts Jelgavā, bet sākās jau vakar Liepājā un turpinās Rēzeknē, Cēsīs – pavisam 12 Latvijas pilsētās. Speciāli nelietoju vārdu «koncerttūre», pasākums iecerēts kā dialogs – starp aktrisi un mūziķi, dzeju un dziesmu.
Cilvēkiem ir dota izvēle pēc vakariņām (septiņi ir normāls vakariņu laiks, tā tam vismaz vajadzētu būt) vai nu skatīties televizoru, vai pasēdēt ģimenes lokā, vai doties pastaigāties. Bet varbūt apmeklēt mūsu pasākumu.

Iesākums meklējams pirms dažiem gadiem, kad man ļoti patika aicināt pie sevis draugus un lasīt dzeju – sveču gaismā pie vīna glāzes. Tie izvērtās par ļoti skaistiem un saturīgiem vakariem. Nesen mans vīrs to tā kā atcerējās un ieteica ideju – padalīties tajā visā ar vairāk cilvēkiem. Un tā tapa šis pasākums, ko vislabāk nosaukt par dialogiem, jo tas nebūs ne teātris, ne koncerts.

– Dialogi neatkārtosies pat dalībnieku sastāva dēļ?
Jā, pirmās četras satikšanās, no kurām ceturtā notiks sestdien Jelgavā, būs ar izcilo ģitāristu Kasparu Zemīti un Rudītes Losānes dzeju, nākamās četras – ar mūziķi Kārli Lāci un dzejnieci Māru Zālīti, bet pēdējās četras – ar koklētāju Laimu Jansoni un Daces Micānes-Zālītes dzeju. Visnepazīstamākā varētu būt tieši Rudīte Losāne, kuras dzeja paredzēta Jelgavā.

Ļoti interesanta personība, teoloģijas zinātņu doktore, divpadsmit gadu nostrādājusi Iļģuciema sieviešu cietumā par kapelāni un vaļas brīžos raksta dzeju, ko uzskata savā veidā par kristietības apoloģētiku.

Bet nevajag domāt, ka pasākums paredzēts tikai kristiešiem, tā būs improvizācija, un Rudītes dzeja ir ļoti ietilpīga. 

Pievieno komentāru

Citas ziņas