Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Rituma» 35 gadu jubilejas koncertā iecerēts parādīt trīs dejotāju paaudzes 4

Ansamblis «Ritums» ir pirmais vidējās paaudzes deju kolektīvs Jelgavā (jauniešu deju kolektīvu kustība plauka un zēla, radās arī pirmie senioru kolektīvi, bet vidējā paaudze palika «ārpus skatuves»). Tradīcijām bagāts – tā sākums meklējams, kad uz pirmo mēģinājumu sanāca kādreizējie «Kalves» un «Jaunības» dejotāji Maijas Sālzirnes vadībā, un jau pirmajā pastāvēšanas gadā (1980.) kolektīvs izcīnīja tiesības piedalīties republikas Dziesmu un deju svētkos, bet Tautas deju ansambļa (TDA) goda nosaukumu kā pirmais no vidējās paaudzes deju kolektīviem Latvijā ieguva 1987. gadā.

Līdz ar tradīcijām «Ritumā» allaž (brīžiem pat «piespiedu» kārtā) jūtams svaigu dvesmu pieplūdums, jo objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ik pa laikam mainījusies ansambļa vadība. Pēc izcilās tautas deju meistares M.Sālzirnes (1939–1993) aiziešanas mūžībā no 1994.gada «Ritumu» vadīja Anda Zeidmane, 2009.gadā šo posteni uz gadiem pieciem pārņēma Laura Grinberga, bet kopš pagājušā gada rudens par «Rituma» vadītāju kļuvusi šā tautas mākslas žanra aprindās labi pazīstamā Ieva Karele, kuras vārds joprojām cieši saistīts ar TDA «Diždancis», viņa ir arī virsvadītāja 19 Jelgavas novada deju kolektīviem.

Dzimšanas dienas koncertā 28.novembrī pulksten 17 Jelgavas kultūras namā būs Maijas Sālzirnes (arī Andas Zeidmanes) dejas, koncerta pirmais bloks ir kā atskats uz kolektīva sākumu un nedaudz tālākām gaitām. 

«Līdzšinējās «Rituma» jubilejās veidotas tirgus ainas vai uzvedumi par lauku dzīvi, arī šoreiz nolēmām parādīt kādu inscenējumu. Otrajā blokā esam iecerējuši uz «Ritumu» paskatīties tādā kā profesiju griezumā – kādu amatu pārstāvji dejo mūsu ansamblī. Līdz tam mums ar Andu Zeidmani bija jāveic neliela statistiskā analīze – cik ir elektriķu, cik celtnieku, cik skolotāju vai mediķu. Atklāšu mazu noslēpumu, kas gan laikam nebūs nekāds pārsteigums, – visvairāk izrādījās izglītības darbinieku,» stāsta Ieva Karele.

– Un kā piemeklējāt repertuāru? Es zinu, ka latviešiem ir slavenā «Audēju deja» vai «Zvejnieku deja», bet «Skolotāju deju» gan tā kā nebūtu redzējis.

Toties ir deja «Zintnieki», kas savā veidā sasaucas ar šo profesiju. Mēs centāmies palūkoties uz visu ar humora piedevu, un tādā veidā izdevās atrast daudziem amatiem piemērotas dejas.

Pilnu interviju ar Ievu Kareli «Ja dejotatkarība nav ārstējama» lasiet 26.novembra laikrakstā «Zemgales Ziņas».

Pievieno komentāru

Komentāri 4

prieks

Rituma kvalitāte bija kritusies, bet Ieva to godam ir pacēlusi atkal jaunā kvalitātē. PRIEKS!

pirms 2 gadiem, 2015.11.27 14:28

ups

Tikai nav nekāda prieka par augošajām ambīcijām un tieksmi cildināt tikai savus sasniegumus. Jāiemācās kritizēt arī sevi, redzēt un atzinīgi vērtēt citu panākumus, un tā ir svarīgāka inteliģentā cilvēka pazīme.

pirms 2 gadiem, 2015.11.27 15:27

Upsim

Vēl jau nezinam kā žurnālists Ievas teikto pavērsis....

pirms 2 gadiem, 2015.11.29 13:31

aij, aij

diemžēl nekas nav mainījies, kvalitāte tāda pati, bet protams dejas mīlestība iekvienā dejotājā redzama
koncerts bija viduvējs...diemžēl

pirms 2 gadiem, 2015.11.30 17:03

Citas ziņas