Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Siers uzturā. Par vai pret?

Pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka vēlams ierobežot uzturā piena produktu, tajā skaitā siera, lietošanu. Vai patiesi jāatsakās no siera arī tad, ja nav alerģijas un laktozes nepanesamības? Tas var būt pilnvērtīga uztura sastāvdaļa, ja protam izvēlēties īsto sieru un ievērojam mērenību, pārliecināta uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Lai atspēkotu dažādus aizspriedumus par sieru, talkā nāk arī SIA «Latvijas piens» siera zīmola «Trikata» siermeistars Renārs Tumens. 

Piena produkti nepieciešami tikai bērniem, savukārt pieaugušie bez tiem var mierīgi iztikt – skan viens no populārākajiem apgalvojumiem. K.Andrijanova norāda, ka siers, tāpat kā citi piena produkti, tomēr ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Daudzas no tajā ietilpstošajām aminoskābēm, piemēram, triptofāns, lizīns un leicīns, ir neaizvietojamas, un cilvēka organisms tās nesintezē. Bet ar sieru tās var lieliski uzņemt. Tāpat tas ir viens no labākajiem kalcija avotiem – veseliem kauliem jebkurā vecumā. 

Cilvēkus, kas rūpējas par slaido līniju, mēdz uztraukt siera tauku saturs, taču jāatceras, ka uz iepakojuma norādītais skaitlis, proti, cik tauku satur 100 gramu produkta, attiecas uz sausnu – to masu, kas paliek pāri, ja no siera izdala visu ūdeni. Faktiski tauku saturs sierā ir daudz zemāks nekā uz iepakojuma redzamais skaitlis un atkarīgs no ūdens daudzuma produktā, skaidro siermeistars R.Tumens. Ja ievēro diētu, no siera nav jāatsakās pavisam, bet apzināti jālūkojas pēc liesākiem sieriem ar 10–15 procentu tauku saturu. 

Pieaugušajam ikdienā ieteicams uzņemt vidēji 2000 kilokaloriju, bet simts grami siera satur vidēji 250–300 kilokaloriju. Jebkura produkta pārmērīga lietošana var veicināt svara pieaugumu, piebilst uztura speciāliste. Uzskats, ka organismam ir grūti sagremot sieru un tas notiek nepilnvērtīgi, nav īsti pamatots. Siers organismā tiek sagremots tikpat labi, cik citi olbaltumvielas un taukus saturošie produkti. Siers nesatur nešķīstošās šķiedrvielas, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tas var tikt sagremots nepilnvērtīgi. 

Pastāv uzskats, ka olbaltumvielas un ogļhidrātus nav ieteicams uzņemt vienā ēdienreizē. Vai tas nozīmē, ka grieķu salāti un uzkodas, kurās ir siers un vīnogas, nav veselīgas? Ideja par to, ka vienlaikus nedrīkst uzņemt gan olbaltumvielu, gan ogļhidrātu dabas produktus, balstās dalītā uztura teorijā un no zinātnes viedokļa šī teorija ir aplama, apgalvo uztura speciāliste. Cilvēka organisms ir gudrs un spēj tikt galā ar vairākām uzturvielām vienlaicīgi. Tādējādi siers kopā ar augļiem vai dārzeņiem veido lielisku olbaltumvielu, vitamīnu un šķiedrvielu kombināciju.

Atšķirībā no cilvēkiem ar piena alerģiju, kuriem sieru uzturā lietot nevajadzētu nemaz, laktozes nepanesamības gadījumā joprojām var ēst sieru, kas nesatur laktozi. Laktoze ir piena cukurs, ko, sieram gatavinoties, pārstrādā sierā esošās baktērijas. Siermeistars R.Tumens atklāj, ka siera nogatavināšanas procesā laktoze tiek sadalīta. Ja siers gatavināts atbilstoši receptūrai, aptuveni 35 dienu laikā baktērijas ir pastrādājušas tajā esošo laktozi. Sierā, kas nogatavināts ilgāk par 40 dienām, laktozes faktiski nav. 

Bet cik patiess ir apgalvojums – jo vecāks siers, jo labāks. Meistars skaidro, ka tas atkarīgs no siera šķirnes. Katrai šķirnei ir noteikts minimālais un maksimālais gatavināšanās laiks, un, to pārsniedzot, siers sāk kļūt vienkārši vecs. Piemēram, Parmezāna tipa sieriem pieļaujama pat trīs gadu gatavināšanās, bet Šveices tipa – vidēji divi trīs mēneši. Tai pašā laikā svaigajiem sieriem gatavināšanās ilgst vien dažas dienas, tāpēc siera vecumam nav saistības ar kvalitāti.

Nav taisnība arī tas, ka siers kļūst dzeltens tam pievienoto lauku olu dēļ, jo olas fermentētajiem sieriem nepievieno vispār. Siera krāsu veido pienā esošie tauki, tādēļ Krievijas siers ar 50 procentu tauku saturu vienmēr būs dzeltenāks nekā Holandes siers, kura tauku saturs ir 45 procenti. Visticamāk, vairums veikalos redzamo izteikti dzelteno sieru ir krāsoti, izmantojot pārtikas krāsvielas. Pēc receptes, piemēram, Holandes tipa sieram ziemas mēnešos, kad govis netiek laistas ganos, ir pieņemama arī ļoti bāli dzeltenīga krāsa.

Tiem, kuri raizējas, vai sieram netiek pievienoti augu tauki un citas neveselīgas vielas, eksperti iesaka rūpīgi izpētīt etiķeti. Pirmkārt, atbildīgs ražotājs vienmēr rūpējas par sava siera kvalitāti, tāpēc uz iepakojuma vienmēr būs norādīts produkta sastāvs. Otrkārt, mūsu valstī pastāv stingri marķēšanas noteikumi –  siers, kam pievienoti augu tauki, nemaz nedrīkst tikt saukts par sieru, šādus produktus jādēvē par siera izstrādājumiem. 

Foto: betches.com

Pievieno komentāru

Citas ziņas