Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sietiņi un čigānietes svētkos un ikdienā (FOTO)

Svētes pagasta folkloras kopa «Dālava» pirmo reizi kopā sanāca pavisam nesen – 2011. gada 6. oktobrī – ar interesi tieši par Ziemassvētku tradicionālu svinēšanu. Nākamajā gadā radās arī kopas nosaukums, jo, kā norādīja viena no dalībniecēm, mēs visi esam Dieva dāvanas – tāda arī ir dālavas nozīme. Pamazām «Dālava» paplašinājās un tagad kopā svin visus tradicionālos svētkus, tai skaitā Ziemassvētkus. Par svinēšanas tradīcijām gan ar folkloras kopu, gan ģimenes lokā stāsta «Dālavas» vadītāja Anita Jansone.

«Dālava» svētkus svin divējādi – kā ar koncertu, tā paši savā vidū. Pirmajā gadījumā tiek rādīts, kā svētki būtu svinami tradicionāli – tiek dziedātas Ziemassvētku dziesmas, iets rotaļās. «Tur mēs parādām, ka Ziemassvētki var būt arī bez Ziemassvētku vecīša,» stāsta Anita. Šogad arī pirmo reizi tika vilkts bluķis pa Svētes pagasta sētām. «Esam vēl jauna folkloras kopa un šogad bluķi vilkām pirmo reizi. Bijām visus brīdinājuši, ka būsim, lai gatavojas. Mums pagastā ir pašu spēkiem ierīkota ugunskura vieta, ko šogad nolēmām iesvētīt,» nosmaida Anita. Pasākumā gūtas pozitīvas emocijas, un Anita sola bluķa vilkšanu atkārtot arī nākamos gadus.

Taču arī svētku koncerti, kad «Dālava» iet pie cilvēkiem, mēdz būt divu veidu – tautas tērpos vai maskās –, atkarībā no cilvēku vēlmēm. Savas maskas «dālavieši» gatavo paši katru gadu no jauna, pirms tam izpētot literatūru. «Šogad būs ļoti skaists groziņš, sietiņš. Mums ir pašu darināti zaķi, kaķi, suņi, skaists lācis lielām ausīm, tradicionāla ir čigānietes maska. Ir bijis arī zirgs – tā ir grūta maska, bet divatā kopā ir interesanti. Maskas taisām paši, jo citādi jau nebūtu tās garšas. Un paštaisīta maska tiek arī pavisam citādi iznesta nekā tad, ja to nopērk vai taisījis kāds cits. Katrs iegulda savus spēkus un ar masku it kā saaug. Tā arī parāda personību – ja esi sietiņš, tātad tu esi mierīgs, ja čigāniete, tad tev jāplivina brunči, jāpiedāvā pazīlēt. Maska prasa savu atbildību,» skaidro Anita. Un «Dālavā» var atrast gan sietiņus, gan čigānietes – tas, ka kolektīvu veido 14 triju paaudžu dāmas, jau vien nozīmē, ka visi nevar būt vienādi. «Vecmāmiņas nekad nebūs čigānietes – viņas vairāk izvēlas mierīgas maskas, kas nes svētību, auglību, bagātību.»

Pēc tam, kad «dālavieši» izciemojušies svešās sētās, kas parasti atrodamas tuvākajā apkārtnē, arī ārpus pagasta, viņi svētkus nosvin savā lokā. Šoreiz daudzo pasākumu dēļ svinības pārceltas uz janvāra sākumu. Gan Ziemassvētkos, gan citās gadskārtās folkloras kopas bērni rāda pārējiem dalībniekiem, ko jaunu iemācījušies – viņi ikdienā uz mēģinājumiem ierodas agrāk, mācās dziesmas un apgūst stabules, kokles vai vijoles spēli.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 23. decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs un no personīgā albuma

Pievieno komentāru

Citas ziņas