Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Sieviete draudēja nogalināt bērnu, ja grupu nelaidīs uz Zviedriju»

Deviņdesmito gadu vidū piedzīvoto patvēruma meklētāju straumi atceras atvaļinātais robežsargu pulkvedis Gustavs Kalniņš. 

Nepieredzētais nelegālo imigrantu pieplūdums, kas Rietumeiropas valstīs šogad tiek lēsts ap 318 tūkstošiem cilvēku, pagaidām mūsu pusē jūtams maz. Politiskās diskusijas par solidāru patvēruma meklētāju uzņemšanu no to pārblīvētajām ES dienvidu valstīm pagaidām Latvijā nav pārtapušas konkrētos pasākumos. Taču Latvijas robežsargu veterāni atceras problemātisko deviņdesmito gadu vidus notikumus, kad Latvijā nelegālo robežas šķērsotāju pieplūdums caur Krievijas robežu bija mērāms vismaz vairākos simtos. Tolaik Valsts robežsardzē kā izlūkdienesta priekšnieks dienēja mūsu novadnieks atvaļinātais pulkvedis Gustavs Kalniņš. 

Sirmais kurds runāja par masu slepkavību

Vērojot satraucošos notikumus, G.Kalniņš spriež, ka Eiropas dienvidu valstis tagad ir vājākā un nelegālajiem imigrantiem piemērotākā vieta, caur kuru var tikt uz rietumvalstīm. Taču, pēc viņa domām, tiklīdz «šo caurumu aiztaisīs ciet» (Ungārija un Serbija gar savu robežu būvē žogu, Vācija gatavojas patruļām Vidusjūrā), iespējams, nelegālie imigranti Latvijā atkal lielākā skaitā ienāks pa «lielo apli caur Krieviju», kā tas jau bija deviņdesmito gadu vidū. «Toreiz bija arī tādi gadījumi, kad mums nezināmā Baltijas jūras ostā kontrabandisti ieliek bēgļus kravas konteinerā uz kuģa. Un tad pēkšņi gadījās, ka 100–150 melnīgsnēju cilvēku iet pa Rucavas–Liepājas šoseju un satiktajiem latviešiem jautā: «Kur mēs esam? Kur ir Zviedrija?»» atceras G.Kalniņš. 

Aizturētos nopratinot, robežsargi atklāja, ka šādi patvēruma meklētāji, kuri bija samaksājuši kontrabandistiem ievērojamas summas, tika piemuļķoti. Kuģi, piemēram, apturēja iepretī Liepājai, nolaida jūrā piepūšamās glābšanas laivas un saviem «pasažieriem» pavēlēja sēsties iekšā un airēt uz krasta ugunīm, kur tad esot viņiem vajadzīgā Zviedrija. 

G.Kalniņam neizdzēšamā atmiņā palicis kāds jūras piekrastē aizturēts jauns vīrs ar pilnīgu sirmu galvu. Sirmais stāstīja par savu izglābšanos kontrabandistu veiktā masu slepkavībā. Kuģim, uz kura bijis ap trīsdesmit kravas konteinerā paslēptu patvēruma meklētāju, toreiz tuvojies robežsargu kuteris. «Parasti tādos gadījumos konteineru ar krānu pacēla un nolika kuģa pretējā pusē, lai tas robežsargiem būtu mazāk pamanāms. Taču šajā reizē konteiners ar visiem cilvēkiem pārmests pār bortu. Jau zem ūdens no gaisa spiediena konteinera durvis atsprāgušas vaļā, un nosirmojušais vīrs bija vienīgais, kas izpeldēja. Starp noslīkušajiem bija arī viņa sieva un bērns,» atstāsta G.Kalniņš. 

Par nelegālo migrantu bojājeju kontrabandistu piegādātājos kravas konteineros laikraksti vēstījuši daudzkārt. Taču ziņu, ka kaut kas līdzīgs ap 1995. gadu, iespējams, notika arī tepat Baltijas jūras piekrastē, medijos nav. G.Kalniņš atzīst, ka pāris gados, kad robežsargiem izdevās pārņemt stingrākā kontrolē mazās ostas un arī vecos zvejnieku kuģīšus, bēgļu straume uz Latviju apsīka. Proti, nelegālajiem imigrantiem ceļš pa jūru tālāk bija slēgts.  

Bāriņtiesai tur nebija daļas

Raksturojot aizturēto nelegālo migrantu uzvedību, G.Kalniņš atceras kādu sievieti no grupas, kas uz pāris dienām bija izmitināta robežsargu mācību centrā Vārvē netālu no Ventspils. Nelegālā imigrante, pieprasot nogādāt grupu Zviedrijā, paņēmusi par ķīlnieci savu mazgadīgo meiteni. Sieviete bērnu satvērusi aiz matiem, pielikusi tam pie kakla nazi un draudējusi prasību neizpildīšanas gadījumā to nogalināt. Saruna ilgusi vairākas stundas. No Ventspils atsūtīts tūristu autobuss, kas imitējis transportu braukšanai uz ostu. Tad sieviete bērnu palaidusi vaļā un incidents beidzies. Latvijas bāriņtiesa vai citi likuma sargi notikušajā netika iejaukti. 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 18.septembra, laikrakstā «Zemgales Ziņas». Foto: Maksims Šaldajevs

Pievieno komentāru

Citas ziņas