Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skatītāju izjūtas pēc filmas «Izlaiduma gads» noskatīšanās 5

Kultūras nams trešdienas vakarā pulcēja jelgavniekus uz daudz aprunāto un dažādi vērtēto Andra Gaujas filmu “Izlaiduma gads”. Zāle nebija līdz malām pilna – daudzi krēsli stāvēja tukši. Tomēr sanākušo skaitu par mazu nevar nosaukt. Daudz jauniešu. Pēc filmas pāris jelgavnieku piekrita dalīties savās izjūtās. Aptaujātie cilvēki nereti vilka paralēles ar Jura Kursieša filmu “Modris”, pieminot arī Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu”.

Sastaptās studentes Elīna un Maija vienbalsīgi nosprieda, ka „bija forši. Daudz labāka nekā “Modris”.” Bet Evija (vārds mainīts) uzskata, ka filma bija skumīga. „Viss varēja būt citādi, ja viņi būtu mazliet citādi rīkojušies. Pēdējās redzētajās latviešu filmās ļoti daudz ņemts no dzīves. Varbūt tas viss ir sakāpināts, vienā filmā salikts kopā no daudzām dzīvēm, bet man ir tāda sajūta, ka kopumā attēlotas mūsu valsts ģimeņu attiecības, bērnu un jauniešu dzīves. Daudz kas no tā. Esmu noskatījusies “Mammu es tevi mīlu”, nesen noskatījos “Modri”. Šis jau arī ir stāsts par turpinājumu – tu nezini īsti, ko ar savu dzīvi darīt.” Evija uzsver galveno varoņu strupceļu – Maksim nav ne jausmas, ko iesākt ar tēva bagātību, bet skolotāja Zane nezina, ko var un ko īsti nevar. Evija turpina: „Viņa, piemēram, varēja virzīt tā puiša garīgo izaugsmi un tādā veidā saglabāt attiecības nākotnei. Man liekas, ka tas puisis tajā brīdī nodomāja: „Ak nē, kaut es labāk būtu Čikāgā ar sava tēva naudu, nevis Krievijā bez vecmāmiņas, bez naudas. Es vēl esmu tik jauns!” Es domāju, ka puisis to izjuta.” 

Arī aptaujātā Anna ir redzējusi “Modri” un atzīst, ka tā bijusi smaga filma. „Tagad ir labas filmas,” viņa piebilst. 

Juris atzina, ka viņam nepieciešams ilgāks laiks, lai apdomātu savus iespaidus par filmu. „Es vēl nevaru aptvert. Vajag, lai viss nosēžas. Viņa jau ar tādu mērķi beidzās – lai paliek, par ko domāt. Liek daudzpunkti. No personāžiem katram ir sava taisnība, katru var mēģināt arī saprast,” viņš stāstīja. Juris uzsvēra nepieciešamību biežāk Jelgavā rādīt kino. „Vajag rādīt arī dokumentālās filmas,” vīrietis īpaši uzsvēra. 

Students Endijs stāstīja, ka neko līdzīgu no latviešu filmām nav redzējis. Endijs spriež: „Filma bija ļoti laba. Daudzās vietās varēja pasmieties, varēja dzīvot līdzi visam. Filma, kurai varēja domāt līdzi. Man patika, tiešām!”  

Aprunājoties par jaunieša Reiņa iespaidiem, atklājās, ka viņš ir bijis vienā no masu skatiem, proti, skolas diskotēkā. Atlases kārtībā viņš ticis pie iespējas filmēties un stāsta, ka bija stundu jālēkā un viņi visu laiku filmējuši. Māsa Dārta akcentēja filmas pietuvinātību realitātei: „Vismaz īsta, ne kā Holivudas darbi. Man īstenībā patīk, ka latviešu filmas beidzas tā, ka viņas nekā nebeidzas. Pašam jāizdomā, kas notiek tālāk.”

Studentei Lindai pēc filmas bija daudz pārdomu. „Ļoti mūsdienīga sociāla problēma starp jauniešiem, skolēniem un skolotājiem. Es domāju, ka tas ir aktuāli, jo es zinu reālu atgadījumu, kad skolotājam izveidojušās attiecības ar savu skolnieku.” Linda atsaucās arī uz redzēto “Modri”: „Paaudzes problēmas atainoja abas filmas. Vecāku mīlestības trūkums un vientulība. Gan Modris bija vientuļš, gan Maksis. Jaunam pedagogam, nonākot skolā bez pieredzes, ir tīri psiholoģiski grūti pierādīt savu autoritāti, laužot ledu starp audzinātāju un klasi. Filmā audzinātāja ir pārkāpusi to robežu, kur sākas skolotājs un kur vienaudzis. Dialogs ar skolotāju bieži vien neizveidojas – skolotājam neizrāda cieņu,” tā Linda.

Iznākot no filmas, varēja novērot gan dziļu pārdomu māktas sejas, gan viedokļu apmaiņas. Kā atzīmēja Juris, filmai ir jānogulsnējas un redzētais jāpārdomā. Vēl viens būtisks vīrieša atzinums par kino nepieciešamību Jelgavā: “Regulāri būtu jārāda vērtīgas latviešu vai ārzemju spēlfilmas un dokumentālas filmas."

Pašlaik ir ļoti aktuāla poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma „Ida”, kas vēsta par divu absolūti dažādu sieviešu kopīgo ceļu, ģimenes traģisko vēsturi un holokausta šausmas atklājot. Decembrī notikušajā Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā filma plūca laurus veselās piecās nominācijās, kļūstot arī par gada labāko Eiropas filmu. Cerēsim to ieraudzīt arī Jelgavas kultūras namā!

Pievieno komentāru

Komentāri 5

...

vai būs vēl kāds seanss? par šito nebija dzirdēts nekur

pirms 3 gadiem, 2015.01.08 15:34

chaplin

Papildus seanss 25. janvārī pulksten 12.00 un 15.00
Ieejas maksa studentiem un skolēniem 2 .00 eiro, pieaugušajiem 3.00 eiro.
Rakstā ir rezumēts un apkopots skatītāju viedoklis, emocijas pēc filmas noskatīšanās.

pirms 3 gadiem, 2015.01.10 20:26

cik

Pensionāriem?

pirms 3 gadiem, 2015.01.11 13:13

Citas ziņas