Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Starp pakalniem mežu ielokā – ezeru pilsēta Smiltene (FOTO) 3

Kolēģa fotogrāfa Raita stāsti par skaisto Smilteni un tās apkārtni mūsu ģimeni rosināja doties apskatīties, ko tad īsti slēpj šī par latviskāko uzskatītā Latvijas pilsēta. Smiltene sestdienā iebraucējus pārsteidz ar cilvēku pilnu baznīcas laukumu, uzskatāmi parādot, ka šeit dzīve rit pilnā sparā un te nav nekāda mazpilsēta, kur nekas nenotiek.

No Zemgales atbraukušajiem, tādiem kā mēs, unikāla jau liekas apkārtējā ainava. Šajā pusē skatam nepaveras vis ierasti hektāri labības lauku, te mežiem apaugušos pakalnus nomaina rūsgani mežezeri un pat pašu pilsētu ieskauj stalti egļu un priežu meži, te neredz slejamies debesīs daudzstāvu rindu mājas, to vietā pilsēta sastāv no mazstāvu apbūves, cits citā pāraug plaši parki, bet dzīvību tajā visā ienes straujā Abula upe un daudzie ezeri – Tepera ezers, Vidus ezers, Tiltleju ezers un Klievezers.

Informācija novada mājas lapā mums vēsta, ka Smiltenes vārds cēlies no latgaļu cilts vārda «smiltesele», kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā. 

Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes. Smiltenes pils pirmo reizi minēta 1359. gadā. 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu. 1481. gada februārī Livonijas–Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību sirojis Vidzemē un uzbrucis Smiltenes, Piebalgas, Cesvaines un Kokneses pilij.

Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu 1559. un 1560. gadā nopostīja Krievijas caristes un tās tatāru vasaļu karaspēks. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja Smiltenes baznīcu, pilsmuižu, miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu baznīcu. Pēc lielā mēra Smiltenes draudzes novadā izdzīvojuši tikai apmēram puse iedzīvotāju.

Atskatoties uz Smiltenes pilsētas un apkārtējā novada vēsturi, tās attīstību lielā mērā noteikusi viena persona – firsts Pauls Līvens. Viņš šeit dzīvojis 19.–20. gadsimta mijā. Toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Līvena nopelnos tas, ka sācies straujš pilsētas uzplaukums – tapusi slimnīca, pirmā hidroelektrostacija Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava un šaursliežu dzelzceļš. 

Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga

Pievieno komentāru

Komentāri 3

tas

Piedodiet bet bildes neko daudz nepasaka. Te labākas: http://www.fotoblog.lv/rep/29093/?cid=1531

pirms 2 gadiem, 2015.07.22 12:37

Citas ziņas