Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Talantu akadēmijā dzejoļus un esejas raksta meitenes; puiši nākt kautrējas (FOTO)

Trešo mācību gadu katru otro sestdienu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā sanāk pilsētas Izglītības pārvaldes rīkotā Talantu akadēmija. Tajā pulcējas pilsētas skolu audzēkņi, lielākoties 6.–9. klases skolēni, kuri mēģina rakstīt dzeju, esejas un kurus interesē latviešu literatūra. Šim pulciņam var pievienoties ikviens, galvenais ir paša vēlēšanās. 

Emīlija brauc ar izpušķotu velosipēdu 

Sestdienas rītā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā nav ikdienas kņadas. Pirmajā stāvā gan pārdesmit padsmitnieku dodas uz treniņu sporta zālē. Taču, ejot pa kāpnēm uz augšu, pretī nenāk neviens. Trešajā stāvā latviešu valodas un literatūras kabineta durvis ir atvērtas līdz galam vaļā. Pat svešiniekam tūlīt skaidrs, ka «tur kaut kam ir jābūt», kā dzied šajās skolas sienās tapusī grupa «Prāta vētra».  
  
Kaut arī sestdienās neskan skolas zvans, gandrīz visas apmēram piecpadsmit «akadēmiķes» ierodas laikā – īsi pirms pulksten 10. Nodarbību vadītājas Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Ināra Plivča un Vita Hermane paskaidro, ka uz Talantu akadēmiju aicināti arī literāri apdāvināti puiši (dažs pat solījies atnākt), tomēr līdzšinējos trīs Talantu akadēmijas pastāvēšanas gados nācies iztikt bez puišiem. Taču, šķiet, meitenes daudz par to neskumst.   

Spīdolas ģimnāzijas 9. klases audzēkne Emīlija Kolča atzīst, ka mīl šo vietu kaut vai tāpēc, ka tur var būt atklāta un neviens neaizliedz lidot pat virs fantāzijas robežām. «Esmu pilnveidojusies kā personība un atklājusies pati sev. Pilnīgi kā jauna, balta lapa esmu iepazinusi sevi. Nekad nebiju iedomājusies, ka rakstīšu dzeju vai veidošu dienasgrāmatu ar atziņām, dziesmu tekstiem un dzejoļiem,» atklāj Emīlija. Viņa piebilst, ka ir parasta meitene, kas nodarbojas ar dejošanu un mīl savu ģimeni. «Paldies Dievam, dzīvoju divu minūšu attālumā no Tehnoloģiju vidusskolas. Ja dzīvotu tālāk, šaubos, ka būtu spējīga nekad neaizgulēties un atbraukt ar autobusu.» Skolotāja Ināra Plivča stāsta, ka Emīlija vasarā brauc ar izpušķotu velosipēdu un cenšas būt savdabīga it visā.   
  
Līva dzejoli var uzzīmēt

Emīlijas skolas biedrene devītklasniece Līva Siliņa stāsta, ka uz Talantu akadēmiju atnāca «joka pēc». Toreiz viņa nodomājusi: «Ja te nebūs interesanti, tad jūs mani neredzēsiet.» Taču Līva dodas uz nodarbībām no otra pilsētas gala, jo «klasē paiet pamatīgs laiks, lai iepazītu citus skolēnus. Un arī tad vēl nav zināms, ka tu tur iederēsies. Talantu akadēmijā mani saprot, un tas noskaidrojas daudz ātrāk», atzīst Līva. Meitene piebilst, ka rakstīšana daļēji iedvesmo arī zīmēšanu. Vairāki dzejoļi mēdz pārvērsties zīmējumu tēlos, un arī otrādi. Līvai patīk lasīt fantāzijas, zinātnisku fantastiku, kā arī dzeju. Lasot amerikāņu rakstnieces Megijas Stīvoteras romānus un vācu dzejnieku Rilki. 

Annai tā ir labākā aktivitāte 

Valsts ģimnāzijas devītklasniece Anna Tomsone, Talantu akadēmijas audzēkne jau trešo gadu, vērtē, ka šī ir viena no labākajām aktivitātēm, kurās jebkad ir iesaistījusies. Talantu akadēmija palīdzot neapmaldīties daudzajās domās. «Agrāk nekad nevienam nebiju lasījusi savus dzejoļus un debijas reizē biju ļoti nobijusies, ka mani nesapratīs. Bet saprata,» priecājas Anna. Viņai mīļas ir abas Talantu akadēmijas vadītājas – gan Ināra Plivča, gan Vita Hermane, kas viena otru lieliski papildina. 
«Man ļoti patika radošais uzdevums, kad mēs staigājām pa Jelgavas vecpilsētu un mums bija jāuzraksta, kas nu kuram, – vienam ceļa stāsts, citam kāda dzīvnieciņa stāsts un citam vēl kaut kas tamlīdzīgs. Bija interesanti dzirdēt, ko katrs iztēlojas un kā atbilstoši savai tēmai raksturo vienu un to pašu vidi,» stāsta Anna. Meitene atklāj, ka pārsvarā raksta skumjos brīžos, tādēļ nekad nav sanākuši priecīgi dzejoļi. Tos viņa salīdzina ar vēstuli, ko cilvēks no vientuļas salas ieliek pudelē un palaiž jūrā. «Ir vārga cerība, ka kāds to atradīs un izlasīs. Tomēr notici brīnumam, notici sapnim!» uzskata Anna. Valsts ģimnāzijā viņa piedalās arī debašu pulciņā, turklāt sūta savus darbus uz dažādiem literāriem konkursiem un olimpiādēm. 

Kristīne paplašina zināšanas  

Visvairāk Talantu akadēmijā ir Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņu. Devītklasniece Ksenija Furmanova akadēmiju apmeklē otro gadu. Viņa uzsver, ka tā ir fantastika vieta, kur palīdz cits citam, dodot iespēju izteikt savu viedokli un uzklausot. No 2014. gada spilgtākajiem notikumiem Ksenija atzīst braucienu uz Rīgu, kur apmeklējušas Latvijas Mākslas akadēmiju. «Mums kopā vienmēr ir jautri, jo esam atklātas un patiesas,» secina Ksenija.    
Viena no jaunākajām Talantu akadēmijas dalībniecēm Kristīne Ilmere mācās Tehnoloģiju vidusskolas 6. klasē. Meitene atzīst, ka dzejoļu rakstīšana pagaidām nepadodas. Taču viņa nāk uz pulciņu, lai paplašinātu savas zināšanas par kultūru. Šā gada spilgtākais iespaids viņai ir nodarbība, kurā lasīts Raiņa «Zelta zirgs» un vēlāk katrai grupai vajadzēja atainot kādu fragmentu no šīs lugas.

Ekskursijas, tikšanās, uzdevumi

Talantu akadēmijas skolotājas Vita Hermane un Ināra Plivča uzskata, ka galvenais ir darbošanās process. Rezultāti literārajā izglītībā bieži vien parādās tikai pēc ilgāka laika. Raksturojot Talantu akadēmijas nodarbības, Vita Hermane stāsta: «Mēs, piemēram, Trīsvienības baznīcas torņa skatu laukumā veidojām dzejoļus par apkārt redzamo un pēc tam centāmies uzminēt, kura vieta tad dzejolī raksturota. Citā reizē skatījāmies Gunāra Kroļļa izstādi, sameklējām gleznu, kura visvairāk atbilst katra būtībai, pamatojām to. Esam tikušies ar jauno dramaturģi Rasu Bugavičuti, dzejnieku Knutu Skujenieku, rakstnieku Jāni Joņevu. Pirms Ziemassvētkiem rakstījām vēstules dusmīgajam, jautrajam, skumjajam, aizvainotajam, lielīgajam un vēl visādiem citādiem Ziemassvētku vecīšiem.» Skolotāja Ināra Plivča piebilst, ka katrā nodarbībā kāds no akadēmijas dalībniekiem  sēžas citu priekšā autora krēslā, kur tad lasa savus radošos darbus, prezentē izlasītās grāmatas vai interesantas dzīves atziņas. 

Talantu akadēmijas dalībnieces kopīgi apmeklē teātra izrādes, izstādes gan Rīgā, gan Jelgavā. Katru gadu divas trīs reizes tiek braukts ekskursijās – pabūts Vecrīgā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Minhauzena muzejā, Imanta Ziedoņa atdusas vietā Ragaciemā, kur meitenes lasīja viņa dzejoļus. 


Mest vējā vārdus cilvēks māk,

Un mest pār vienu kārti visu,

Mest acīs slikto, labo māk,

Mest dubļus bijušajam draugam sejā.

Bet mest šo tiltu pāri sliktam,

Draudzībai un labestībai,

Es domāju, ka tas

Nav zemē metams nu nemaz.

Ksenija Furmanova, Tehnoloģiju vidusskolas 9. klases skolniece


Kā būtu, ja nebūtu?

Kā būtu, ja nebūtu manis?
Vai kāds dziedātu manā virtuvē, gatavojot maniem vecākiem vakariņas?
Vai kāds manā vietā kristu visiem uz nerviem ar savu nebeidzamo runāšanu?
Vai kāds korī dziedātu manā vietā, kad visi būtu aizmirsuši vārdus?

Kurš rakstītu dzejoļus manā vietā?
Kurš pacenstos nestrīdēties ar citiem, lai nebūtu drāma?
Kurš noķertu paklupušu draugu manā vietā?
Kurš palīdzētu tantītei pāriet pāri ielai manā vietā?

Kā būtu, ja nebūtu manis?
Kā būtu, ja mana vietā būtu kāds cits?
Nezinu. Šis nav jautājums man,
Tomēr tas ir bezjēdzīgs jautājums.

Anna Tomsone, Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece

Foto: Raitis Puriņš


Pievieno komentāru

Citas ziņas