Latvijas valsts pirmajā neatkarības laikā 19. augusts Jelgavā bija svarīga diena, kad ar dievkalpojumu un parādi jubileju atzīmēja 1919. gada dibinātais Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulks. No 1920. gada novembra līdz 1940. gada okupācijai pulks bāzējās Dambja ielas kazarmās.
Apvienoja ziemeļniekus ar dienvidniekiem
Latvijas
atbrīvošanās cīņu laikā 3. Jelgavas pulks formējās Krustpils–Līvānu
rajonā. Pēc Cēsu kaujām 1919. gada jūnijā, kur latvieši kopā ar igauņu
sabiedrotajiem sakāva līdzšinējos sabiedrotos – vācu landesvēra vienību
–, pēc Strazdumuižas miera līguma noslēgšanas jaundibinātā valsts
apvienoja ziemeļnieku un dienvidnieku spēkus. Pie pirmajiem piederēja
Jorģa Zemitāna vadītā Ziemeļlatvijas brigāde, savukārt pie otrajiem –
Oskara Kalpaka, bet pēc viņa krišanas Jāņa Baloža vadītā brigāde.
Ziemeļniekiem un dienvidniekiem bija izveidojusies dažāda organizācija.
Pārformējot šos spēkus trīs, vēlāk četrās divīzijās radās arī 12
kājnieku pulki, starp kuriem bija arī 3. Jelgavas kājnieku pulks.
Cīņās Sēlijā un Daugavpilī nomaina poļus
1919.
gada augusta beigās pulks bija pozīcijās Daugavas kreisajā krastā uz
dienvidiem no Līvāniem. 26. augustā tas izcīnīja pirmo kauju,
neveiksmīgi mēģinot ieņemt lielinieku iekarotos Līvānus. Turpmākā kauju
darbība bija veiksmīgāka. 27. augustā, ieņemot Tadenavu un Dunavas
muižu, 29. augustā – Bebreni un citus apkārtnes ciemus, 3. oktobrī
pulkam izdevās forsēt Daugavu un ieņemt Līvānus un sagūstīt pretinieka
bruņuvilcienu. Bermontiādes laikā no 3. pulka Latgales frontē palika
vien 3. bataljons. 17. oktobrī pulka vienības piedalījās kaujā pie Biržu
muižas, izvietojoties pozīcijās līnijā Jaunjelgava–Ēķengrāve (Viesīte),
piedalījās Jaunjelgavas kaujās, kas ilga līdz 14. novembrim. 16.
novembrī pulks atbrīvoja Bausku, bet 23. novembrī ieņēma Meitenes
dzelzceļa staciju.
1920. gada janvārī pulks iesaistījās Latgales
atbrīvošanā. 16. janvārī tas ieņēma apvidu starp Rušonas un Zalvu ezeru.
2. februārī sasniedza Zilupi pie Torčilovas un tuvākajās dienās
nostiprinājās visā upes krastā. Tajā pašā laikā 2. bataljons Daugavpilī
pildīja garnizona dienestu, tā pamazām aizvietojot mājup ejošās poļu
vienības, kas no lieliniekiem bija atbrīvojušas šo pilsētu.
Par godu
3. Jelgavas kājnieku pulka kaujām Latgalē 1936. gada 16. augustā
tagadējā Rēzeknes novadā pie Rušenicas upes netālu no
Rēzeknes–Daugavpils šosejas tika atklāts piemineklis, kura meta autors
ir inženieris Zilēvičs. Uz obeliska apakšējās malas uzraksts – «3.
Jelgavas kājnieku pulka cīņu vieta uzvaras gājienā pa Latgali. 1920.16.
I. Mēs nesām sauli, brīvību un patstāvību Latvijai.» Pēc Otrā pasaules
kara obeliska augšējā daļa bija nogāzta, 1988. gada vasarā tā tika
novietota atpakaļ.
Karavīru skaits pārsniedza tūkstoti
Saistībā
ar Latvijas armijas kājnieku pulka dzīvi miera laikā vēsturnieka
Čikāgas Universitātes profesora Edgara Andersona (1920– 989) grāmatā
«Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture», kas iznāca 1983. gadā
Kanādā Daugavas Vanagu apgādā, minēts, ka, pēc amerikāņu militāristu
apkopotajām ziņām, vienā latviešu kājnieku pulkā miera laikā bijuši 75
virsnieki un tūkstotis vīru.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 15. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto no Andra Tomašūna arhīva
Pievieno komentāru