Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vecā Jelgava glabā atmiņas par Latvijas armijas 3. kājnieku pulku

Latvijas valsts pirmajā neatkarības laikā 19. augusts Jelgavā bija svarīga diena, kad ar dievkalpojumu un parādi jubileju atzīmēja 1919. gada dibinātais Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulks. No 1920. gada novembra līdz 1940. gada okupācijai pulks bāzējās Dambja ielas kazarmās.

Apvienoja ziemeļniekus ar dienvidniekiem

Latvijas atbrīvošanās cīņu laikā 3. Jelgavas pulks formējās Krustpils–Līvānu rajonā. Pēc Cēsu kaujām 1919. gada jūnijā, kur latvieši kopā ar igauņu sabiedrotajiem sakāva līdzšinējos sabiedrotos – vācu landesvēra vienību –, pēc Strazdumuižas miera līguma noslēgšanas jaundibinātā valsts apvienoja ziemeļnieku un dienvidnieku spēkus. Pie pirmajiem piederēja Jorģa Zemitāna vadītā Ziemeļlatvijas brigāde, savukārt pie otrajiem – Oskara Kalpaka, bet pēc viņa krišanas Jāņa Baloža vadītā brigāde. Ziemeļniekiem un dienvidniekiem bija izveidojusies dažāda organizācija. Pārformējot šos spēkus trīs, vēlāk četrās divīzijās radās arī 12 kājnieku pulki, starp kuriem bija arī 3. Jelgavas kājnieku pulks. 

Cīņās Sēlijā un Daugavpilī nomaina poļus

1919. gada augusta beigās pulks bija pozīcijās Daugavas kreisajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem. 26. augustā tas izcīnīja pirmo kauju, neveiksmīgi mēģinot ieņemt lielinieku iekarotos Līvānus. Turpmākā kauju darbība bija veiksmīgāka. 27. augustā, ieņemot Tadenavu un Dunavas muižu, 29. augustā – Bebreni un citus apkārtnes ciemus, 3. oktobrī pulkam izdevās forsēt Daugavu un ieņemt Līvānus un sagūstīt pretinieka bruņuvilcienu. Bermontiādes laikā no 3. pulka Latgales frontē palika vien 3. bataljons. 17. oktobrī pulka vienības piedalījās kaujā pie Biržu muižas, izvietojoties pozīcijās līnijā Jaunjelgava–Ēķengrāve (Viesīte), piedalījās Jaunjelgavas kaujās, kas ilga līdz 14. novembrim. 16. novembrī pulks atbrīvoja Bausku, bet 23. novembrī ieņēma Meitenes dzelzceļa staciju.
1920. gada janvārī pulks iesaistījās Latgales atbrīvošanā. 16. janvārī tas ieņēma apvidu starp Rušonas un Zalvu ezeru. 2. februārī sasniedza Zilupi pie Torčilovas un tuvākajās dienās nostiprinājās visā upes krastā. Tajā pašā laikā 2. bataljons Daugavpilī pildīja garnizona dienestu, tā pamazām aizvietojot mājup ejošās poļu vienības, kas no lieliniekiem bija atbrīvojušas šo pilsētu.
Par godu 3. Jelgavas kājnieku pulka kaujām Latgalē 1936. gada 16. augustā tagadējā Rēzeknes novadā pie Rušenicas upes netālu no Rēzeknes–Daugavpils šosejas tika atklāts piemineklis, kura meta autors ir inženieris Zilēvičs. Uz obeliska apakšējās malas uzraksts – «3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vieta uzvaras gājienā pa Latgali. 1920.16. I. Mēs nesām sauli, brīvību un patstāvību Latvijai.» Pēc Otrā pasaules kara obeliska augšējā daļa bija nogāzta, 1988. gada vasarā tā tika novietota atpakaļ.

Karavīru skaits pārsniedza tūkstoti

Saistībā ar Latvijas armijas kājnieku pulka dzīvi miera laikā vēsturnieka Čikāgas Universitātes profesora Edgara Andersona (1920– 989) grāmatā «Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture», kas iznāca 1983. gadā Kanādā Daugavas Vanagu apgādā, minēts, ka, pēc amerikāņu militāristu apkopotajām ziņām, vienā latviešu kājnieku pulkā miera laikā bijuši 75 virsnieki un tūkstotis vīru.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 15. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto no Andra Tomašūna arhīva

Pievieno komentāru

Citas ziņas