Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viss Jelgavas zelts vienuviet

Īpaša izstāde par godu pilsētas 750 gadu jubilejai šodien tiek atklāta Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Reti kad Jelgavā vienkopus skatāmi kā izcilu mūspuses vecmeistaru, tā mūsdienu mākslinieku darbi. Autoru vidū ir Jānis Valters ar slaveno «Tirgus Jelgavā», Sigismunds Vidbergs, Vilhelms Purvītis, Ģederts Eliass, Eduards Jurķelis, Visvaldis Garokalns, Paulis Buldinskis, Silvija Meškone, Edvīns Kalnenieks, Ivars Klaperis, Uldis Roga un citi. Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere teic – izstāde apliecina, ka no Jelgavas nāk diži mākslinieki, ar kuriem lepoties.

– Muzejs pilsētai sarūpējis skaistu dāvanu – izcilu mākslinieku jelgavnieku darbu izstādi. Tā tiek atklāta tikai šodien, bet zinātāji par izstādi runā jau kādu laiku.
Kad domājām izstādes nosaukumu, bija priekšlikums par «Zelta Jelgavu». Es mazliet šaubījos, domāju, vai spēsim sarūpēt atbilstošu izstādi. Pēc tam, kad bijām pārliecinājušies, kas mums pašiem muzejā ir un ko varēsim deponēt, šķita, ka «Jelgavas zelts» ir precīzāks nosaukums. Izstādē redzamais ir labākais, kas mums ir, kaut mākslā jau nevar teikt – «labākais».

Protams, vajadzēja vairāk, bet centāmies sarūpēt tos darbus, ko varam saukt par Jelgavas zeltu. Pārsvarā tie ir mākslinieki jelgavnieki, liela daļa no viņiem ir Jelgavā dzimuši, vismaz skolā gājuši. Ir arī mākslinieki, kas šurp atbraukuši, jau sasnieguši briedumu, un ilgstoši šeit strādājuši. Visi vārdi ar Jelgavu ir cieši saistīti. Es negribētu dalīt māksliniekus labākajos un vēl labākajos, un visus vienā reizē jau nekad nav iespējams parādīt.

– Kā izvēlējāties, kurus darbus iekļaut izstādē?
Izvēlējāmies autorus, kurus noteikti gribam parādīt, un vispirms skatījāmies, kas mums pašiem ir. Kā nav, to lūdzām kolēģiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, arī labam mūsu sadarbības partnerim Mūkusalas mākslas salonam, ir arī darbi no privātkolekcijām. Arvīda Spertāla darbus saņēmām no meitas Leldes, arī pašu krājumā Spertāls ir pārstāvēts. Šā mākslinieka gleznas varējām izvēlēties daudz vairāk, bet diemžēl telpas mūs ierobežo.

Savukārt Rita Valnere pirms diviem gadiem mums uzdāvināja daudzus savus darbus, varējām iztikt ar savu krājumu. Profesors Eliass reiz māksliniecei bija teicis, ka viņas darbiem būtu jānonāk Jelgavas muzejā. Tā kā viņa ļoti ciena meistaru, to turējusi prātā un pēc daudziem gadiem vēlējumu izpildījusi.

Izstāde ir arī laba iespēja pārskatīt pašiem savu krājumu. Daudzi darbi tika restaurēti, no jauna ierāmēti. Tas ir labs atskaites punkts, kad varam pārliecināties, cik mēs esam stipri, vai mums pietiek sava zelta vai tas jālūdz citiem. Jāsaka – saliekot visu kopā, redzam, ka esam gana bagāti. 

Gribējām parādīt patiešām labāko. Piemēram, no Jāņa Valtera mums ir tikai studijas, bet izstādē būs redzama arī glezna «Tirgus Jelgavā». Jau sen sapņojām par to, ka reiz šis darbs jāparāda Jelgavā. Kolēģi no Mākslas muzeja laipni piekrita, un kur tad vēl, ja ne Jelgavā un turklāt jubilejas gadā to skatīt. 

«Tirgus Jelgavā» tapa 1897. gadā kā Valtera diplomdarbs, un Latvijas mākslas vēsturē tā ir ļoti nozīmīga glezna. Gaisma tajā ir fantastiska. Pat ja ārā drūms, kad skatāmies, šķiet, ka saulīte spīd. Kad Valters atgriezās no Pēterburgas, Svētes ielā viņam bija darbnīca. Arī Eliass pie viņa nedaudz mācījies. Pēc tam Valters aizbrauca uz Vāciju, kur viņam bija sava darbnīca, bagātas kundzes un jaunkundzes nāca pie viņa mācīties. Arī Vācijā Jānis Valters bija gana pazīstams.

No Valtera ir tik, cik nu daudz var būt vienā izstādē, kur jāparāda arī citi autori. Viņa darbus deponējām arī no Jāņa Zuzāna kolekcijas. Tāpat izstādē ir arī Vilhelms Purvītis, kurš savu diplomdarbu kopā ar Jāni Valteru gleznojis Jelgavā. Otrā pasaules kara laikā daudzi Purvīša darbi Jelgavā aizgāja bojā.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 16.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Citas ziņas