Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zem «saules sarga» pa Poliju 4

Kad augusta saule, šķiet, atdodot parādu par vēso jūniju un jūliju, sāka karsēt virs trīsdesmit grādiem, par vienu labu brīvdienu pavadīšanas iespēju ģimenei ar bērniem kļuva cieši apjumtu un vēsu muzeju apmeklēšana. Tā kopā ar ģimenes draugiem nolēmām doties uz 600 kilometru attālo Polijas galvaspilsētu Varšavu, kur jau piecus gadus darbojas XV un XVI. Gadsimtu mijas astronoma, matemātiķa un ekonomista Nikolaja Kopernika vārdā nosauktais zinātnes centrs, ko, pēc vietējām aplēsēm, ik dienas apmeklē ap 5000 interesentu. Kā otro izvēlējāmies Varšavas sacelšanās muzeju. Arī tur ekspozīcijas apmeklētāju blīvums nebija mazāks. Pa vidu vēl sanāca skaista, silta vakara pastaiga Varšavas vecpilsētā. Tur pagājušās nedēļas nogalē tūkstoši apmeklēja strūklaku šovu, līdzjutēju simtus aizrāva džeza mūziķu koncerts vienā no vecpilsētas laukumiem, bet dažiem desmitiem par prieku uz ielas skatuves mūzikas akadēmijas pasniedzējs Pāvels Pavļiks atskaņoja Frederiku Šopēnu.


Jāpiebilst, ka pagājusī nedēļa Polijai bija zīmīga ar to, ka amatā stājās maijā ievēlētais valsts prezidents – 43 gadus vecais politiķis Andžejs Duda.


Piektdienas vakarā, izbraucot no Jelgavas, mūsu pirmā pietura iznāca degvielas uzpildes stacijā pie Kauņas, kur trāpījāmies tieši pusnaktī, kad Lietuvas radio atskaņo valsts himnu. Taču naktsmājas mūs gaidīja sešu tūkstošu iedzīvotāju Sejni pilsētiņā Polijā. Taisnā līnijā tā atrodas tikai 11 kilometru no Lietuvas robežas. Jau izsenis izveidojies, ka apmēram ceturtā daļa no tās iedzīvotājiem ir lietuvieši. Tādēļ arī 1999. gadā ar trimdas lietuviešu atbalstu Sejni tika izveidots Lietuviešu nams, kurā ir viesnīca ar 14 numuriem.


Ap diviem naktī iebraucot pilsētā, satikām dažas romantiski noskaņotu jauniešu grupiņas, taču kopumā visapkārt miers, kārtība. Nevar pat izskaidrot, kāpēc reģiona centrā Jelgavai līdzīgajos Suvalkos, kam braucām cauri atceļā, policijas ēka ir vismaz trīs reizes lielāka nekā mūsējā. Laiks, kad netālu no Suvalkiem uz Lietuvas un Polijas robežas stāvēja kilometriem garas automašīnu rindas, klīda krimināli nostāsti par poļu laupītājiem, palicis vismaz divdesmit gadu tālā pagātnē. Par to, ka Polija šķiet diezgan droša, vēlāk pārliecinājos arī Varšavas centrā, kur bija iekārtotas pašapkalpošanās velosipēdu darbnīcas. Proti, uz ielas nelielā metāla skapītī glabājās uzgriežņu atslēgas, skrūvgrieži, pumpis. Tie gan bija ar trosītēm piesaistīti pie paša skapīša, tomēr jebkurā diennakts laikā jebkuram brīvi pieejami.


Vairāk 14. augusta «Zemgales Ziņās»

Pievieno komentāru

Komentāri 4

AA

Aizbrauc kādreiz, un paskaties pats. Skaista valsts. Arī kādreiz domāju, ka kas tad tā Polija - lielceļš uz Eiropu. Bet tā nemaz nav - gada laikā tagad Polijā pabūts jau trīs reizes, katru reiz savā reģionā, un gribas vēl un vēl.

pirms 2 gadiem, 2015.08.14 08:43

IJa

Pa ceļam uz Hamburgu ar mašīnu vai autobusu tiešām nav ko redzēt. Pie mums daudz glaunāk.

pirms 2 gadiem, 2015.08.15 08:32

vārds

Raksts bija interesants, tikai nevienu vārdu nebija pieminēts kādā valodā tajā Kopernika centrā iegūstama informācija.

pirms 2 gadiem, 2015.08.18 22:23

Citas ziņas