Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Zemgales ērģeļu dienu 2015» maratons tuvojas finišam

Lai popularizētu ērģeļmākslu, piesaistītu uzmanību kultūras mantojumam un vāktu naudu ērģeļu atjaunošanai, Zemgales ērģelnieki 2011. gada oktobrī sarīkoja pasākumu «Zemgales ērģeļu dienas».

Jelgavas Sv.Annas baznīcas ērģelniece Māra Ansonska stāsta, ka Zemgales baznīcas, to interjers un inventārs, tajā skaitā ērģeles, ir īpašs un neatkārtojams kultūras mantojums. «Būtisku ļaunumu tam nodarīja abi pasaules kari. Tāpēc ar šiem koncertiem mēs vēlējāmies piesaistīt uzmanību Latvijas 18. un 19. gadsimta meistaru darināto ērģeļu stāvoklim, kas daudzviet ir pat kritisks,» stāsta M.Ansonska, piebilstot, ka tieši tāpēc ieeja uz visiem koncertiem ir par ziedojumiem.

– Kādā no iepriekšējām ērģeļu dienām veltītajiem materiāliem ieraudzīju aizdomīgu frāzi, ka Jelgavas Sv.Annas baznīcā ir vienīgās darbojošās koncertērģeles Zemgalē. Aizdomīgu tāpēc, ka «Zemgales ērģeļu dienu 2015» koncerti aptver daudz plašāku reģionu, un pat mūsu pilsētā vēl pirms nedēļas bija koncerts Sv.Jāņa baznīcā.
Lai kā lepotos ar mūsu baznīcas ērģelēm, bet par «tām vienīgajām» nu gan nebūs tiesa. Jelgavas Sv.Annas baznīcas ērģeles ir lielākās, bet nebūt ne vienīgās. Varbūt šāda pārsteidzīga frāze radusies tāpēc, ka neviens instruments nav mūžīgs, un pienāk laiks, kad nākas to remontēt vai pat restaurēt, ja vien ir nauda un uzņēmība to darīt.

Prieks, ka spēlētspējīgām Zemgales ērģelēm atkal pievienojies ļoti labs instruments Bauskā, ko restaurējis Jānis Kalniņš. Tās savukārt ir lielākās ērģeles, ko darinājis vienīgais latviešu tautības ērģeļbūves meistars Mārtiņš Krēsliņš. Viņa prasmīgo roku darbs ir vairākas tieši Zemgales puses ērģeles. Vēl labs instruments ir Zaļeniekos – tās atjaunojis Kārlis Hermanis. Tās, manuprāt, būtu trīs pašreiz labākās ērģeles Zemgalē. Vēl gandrīz varētu pieskaitīt arī mūsu Sv.Jāņa baznīcas instrumentu, tikai tam nepieciešams pabeigt atjaunošanas darbus. Lielas cerības ir uz Sesavas ērģelēm, kas ir vērtīgs, antikvārs un tai pašā laikā spēlējams instruments.

– Kā sākās ērģeļu dienas?
Pirmais impulss bija Kalnciema–Klīves baznīca, kur ieraudzīju, ka uz ērģeļu lielāko stabuļu galiem balstās šī arhitektūras pieminekļa jumta daļa. Nodomāju, ja neviens cits, kāpēc ne mēs – mūziķi? Aizgāju pie Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes. Bet viņš jau arī nevar tāpat vien iedot naudu, teica – «rakstiet projektiņu», nu un mēs arī uzrakstījām.

– Un sekoja citas baznīcas un pieci gadi «Zemgales ērģeļu dienu». Kā katru reizi, arī šogad noslēgums paredzēts gana iespaidīgs.

Ar Džakomo Pučīni «Mesa di Gloria», ko Jelgavas Sv.Annas baznīcā 15. oktobrī pulksten 20 atskaņos Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Jānis Kokins (bass, baritons), jauktie kori «Ogre», «Sidrabe», «Muklājs». Koncerta  mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jānis Zirnis. Pie ērģelēm Aigars Reinis. 

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 8.oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Citas ziņas