Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemassvētku gaidīšanas meistari vācieši

Krāšņi tirdziņi pat vismazākajās pilsētās un ciematos, karstvīna, kanēļa un vafeļu saldais aromāts, kas valda Vācijā no novembra beigām līdz Ziemassvētkiem, katram liek izbaudīt kaut nedaudz svētku sajūtas.

Vienā no lielākajām Eiropas valstīm Vācijā ceļot ir interesanti vienmēr, pat gadalaikā, kas šķiet tūrismam galīgi nepiemērots. Nav skaistā un sulīgā pavasara zaļuma, nav vasaras siltuma, kad baudīt peldes, nav rudens lapu krāšņuma, nav pat ziemas, kad laiku pavadīt kādā no slēpošanas trasēm. Tomēr Vācija tūristus sagaida atsaucīgi – galu galā te netrūkst vēsturisku pilsētu, plašu parku un neskaitāmu visdažādāko jomu muzeju.

Vācija atrodas Eiropas centrā starp Ziemeļjūru, Baltijas jūru un Alpiem, aizņem 360 000 kvadrātkilometru, austrumos robežojas ar Poliju un Čehiju, dienvidos ar Austriju un Šveici, rietumos – ar Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi, bet ziemeļos – ar Dāniju. Vācijā dzīvo vairāk nekā 81 miljons cilvēku.

Mūsu ģimenes ceļojumā divas naktis nolemts pavadīt nelielā pilsētiņā pie Berlīnes – Rangsdorfā. Atrodot rezervēto naktsmītni, uzreiz ir skaidrs – lai gan Berlīne ir rokas stiepiena attālumā, šķiet, ka paliekam klusā lauku ciematiņā. No rīta mūs pamodina skaļas zosu klaigas. Turpat netālu no mājas ir ezers, ko iecienījuši dažādi spārnaiņi. Putni, kas Latviju pameta jau pirms laba laika, Vācijā redzami plašos pulkos. Dažviet, kur zosis milzu bariem apmetušās uz apstrādātajiem laukiem, tās ļauj pienākt gandrīz klāt.

Berlīnē būts ne reizi vien – aplūkots gan pilsētas centrs, gan slavenais zooloģiskais dārzs, gan plašais botāniskais dārzs. Šoreiz paredzēts izpētīt Dabas vēstures muzeju. Dabas muzejs iekārtots neorenesanses stila celtnē, kas uzbūvēta laikā no 1883. līdz 1889. gadam, un ir viens no lielākajiem dabas vēstures muzejiem pasaulē – tā kolekcijā ietilpst vairāk nekā 60 miljoni eksponātu. Kaut arī gadu gaitā ēka vairākkārt paplašināta un atjaunota, savu unikāli vecmodīgo gaisotni muzejs vēl arvien nav zaudējis, pie viena piedāvājot mūsdienīgas ekspozīcijas ar interaktīviem elementiem. Apmeklētājos lielu interesi izraisa ekspozīcija par planētām – telpas vidū iespējams apgulties mīkstos krēslos un skatīties filmu, kas tiek rādīta kustīgā ekrānā pie griestiem. Muzeja lepnums ir pasaulē lielākais dinozaura skelets, kuru var aplūkot ar stiklu pārjumtā iekšējā pagalmā.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 16.decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga

Pievieno komentāru

Citas ziņas